"Losandželosa, Mumbaja, Holande, Luksemburga…" Briseles 2. Eiropas skolas filozofijas skolotājs Metjū Pai uzskaita, kurās pasaules vietās šobrīd jau darbojas viņa izveidotā skolēnu klimata akadēmija. Enerģisko vīrieti Latvijas Radio sastop Rīgas Centra Humanitārajā vidusskolā, viņš 12. klases ģeogrāfijas stundas laikā tikko lasījis lekciju un kopā ar saviem Briseles audzēkņiem diskutējis par klimata pārmaiņām.
Šīs zināšanas skolu programmās ir ietvertas, taču izpratne par sistēmiskiem procesiem diemžēl neveidojas – Metjū Pai skaidro, kāpēc viņš jau pirms 10 gadiem izlēma veidot klimata akadēmiju kā ārpusstundu aktivitāti savā Briseles skolā: "Skolēni to paši gribēja! Klimata izglītības "diēta" skolā ir ļoti vienkārša. Tā ir pamatskolas līmenī. Katrā skolā ir sastopami spoži skolēni, kuri izprot fiziku un ķīmiju advancētā līmenī. Bet vides zinībās viņi joprojām operē ar vienkāršām idejām, piemēram, par plastmasas otrreizējo pārstrādi. Mūsu klimata akadēmija aug ātri, jo pēc šīm zināšanām ir liels pieprasījums."
Briseles 2. Eiropas skolā mācās bērni no visām ES dalībvalstīm.
Latviju Metjū Pai savam klimata misionāra braucienam izvēlējies tāpēc, ka pagājušās vasaras atvaļinājumā šeit paviesojies, iemīlējis dabu un cilvēkus. Bet ne mūsu vides likumdošanu.
Latvija pietiekami ātri nesamazina oglekļa dioksīda emisijas atmosfērā un pienācīgi nebremzē globālo sasilšanu, viņš saka. Tomēr Latvija nav unikāla, tādas pašas problēmas ir arī citās Eiropas valstīs. Skolēnu klimata akadēmijas ambīcijas ir šo tēmu izvirzīt priekšplānā, runājot par risinājumiem tādā veidā, lai bērnus neatgrūstu, bet spētu ieinteresēt.
"Arī skolēni ir noguruši no tā, ka viņiem uzliek individuālu atbildību: mums jāsamazina lidojumu biežums, jāsamazina gaļas lietošana uzturā," stāsta Metjū Pai. "Klimata akadēmijā runājam nevis par indivīdu, bet par sistēmu – kā indivīds var mainīt sistēmu. Individuālais fokuss bieži vien ietver vainas un kauna apziņu: es par daudz saēdos gaļu, es nešķiroju atkritumus, es izšķiedu resursus.
Enerģija, ko saista ar individuālām aktivitātēm, ir negatīva, bet enerģija, ko saista ar sistēmas transformēšanu – pozitīva."
Astoņus gadus Metjū Pai klimata akadēmija darbojās tikai Briselē. Eksportēt šo konceptu uz citām valstīm izlemts pēdējo divu gadu laikā. Ir Izveidota mājaslapa, skolotājs uzrakstījis grāmatu "Platons cīnās ar klimata pārmaiņām", ko nākamgad paredzēts izdot arī latviešu valodā. Briseles skolēni, no kuriem astoņi ir saistīti ar Latviju, bet seši nav, par klimata akadēmiju stāstīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā. Kāda ir tās ikdiena Briselē, skaidro Kārlis Puriņš un Gustavs Grečihins.
"Pagājušogad sanāksmes notika pusdienu starpbrīdī, runāja par mācību materiālu. Atbraucam šeit uz Latviju un redzam jauniešus, kam ir tieši tāds pats entuziasms, viņi ir gatavi atdot savu laiku un enerģiju. Brīvdienās mēs visi aizbraucām uz Āheni, uz Vāciju, runājām par gada pasākumu plānu. Tur arī izdomājām braukt uz Rīgu," pastāsta Kārlis Puriņš.
Kāpēc tieši latvieši ir aktīvi klimata akadēmijā? Gustavs Grečihins spriež: "Sakritība. Mēs esam sanākuši Briselē tie aktīvākie latvieši."
Kārlis Puriņš turpina: "Grēta Tunberga Zviedrijā organizēja pirmo skolēnu klimata gājienu, mēs Briselē veicām otro, tagad tas ir kļuvis par globālu kustību. Mūsu skolēni veido podkāstus, raksta rakstus, mēs sadarbojamies ar Amerikas mediju organizāciju "News Decorder", kuras mērķis arī ir pastiprināt skolēnu-aktīvistu balsis."
Paviesojusies arī Valmieras, Cēsu un Rīgas Valsts ģimnāzijās, Rīgas Franču licejā un Dizaina un mākslas vidusskolā, svētdien Metjū Pai klimata aktīvistu grupa jau atgriežas mājās Briselē. Braucienu skolotājs un bērnu vecāki apmaksāja paši – kā viņi saka: cilvēces labā.
