"Šobrīd mēs esam 12 dažādu profesiju pārstāvji. Ir jauniešu lietu speciālisti, militāristi, skolotāji, pensionāri, uzņēmēji, zemnieki. Pārstāvētas dažādas profesiju grupas," par Rēzeknes novada Maltas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes darbu stāsta tās vadītājs Juris Dombrovskis.
"Mēs pulcējamies reizi mēnesī, un mēs izskatām tās problēmas, kuras pamanām gan mēs paši, gan arī iedzīvotāji iesūta mums vai nu elektroniski, vai zvanot. Tās ir ikdienišķās lietas: ceļu remonts, zāliena nopļaušana, koka nozāģēšana, graustu sakārtošana."
Rēzeknes novadā katrā no 25 pagastiem vēl 2009. gadā pēc teritoriālās reformas tika izveidotas iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tās risina ne tikai sadzīviskus ikdienas jautājumus pagastā un darbojas kā vidutājs starp vietvaru un iedzīvotajiem, bet arī piedalās pagasta budžeta apspriešanā un apstiprināšanā.
"Mēs neesam nekāda lēmējvara, mēs neesam izpildvara, visiem mūsu padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Pagasta pārvalde var mūsu ieteikumu ņemt vērā, var arī neņemt. Kaut gan parasti ņem vērā un izpilde notiek, ņemot vērā pagasta budžeta iespējas. Mēs jau neplānojam neko tādu grandiozu.
Mēs negribam celt deviņstāvu mājas vai autostrādi. Mums tiek sakārtota ieliņa, mums tiek sakārtots parks, ierīkots kāds bērnu laukums vai sakārtotas šūpoles. Tas jau ir daudz," stāstīja Dombrovskis.
Iedzīvotāju konsultatīvās padomes Rēzeknes novadā tiek vēlētas četros gados reizi, un par darbu šajās padomēs tās locekļiem atalgojums nav paredzēts. Rēzeknes novada domes izpilddirektors Jānis Troška atklāja, ka padomes pa šiem gadiem sevi ir pierādījušas kā efektīvu sakni starp pašvaldību un iedzīvotajiem, tāpēc to darbība tiks atbalstīta arī turpmāk.
Līvānu novada piecos pagastos iedzīvotāju konsultatīvā komisijas jeb valdes darbojas jau nedaudz vairāk kā 20 gadus. Rožupes un Sutru pagasta iedzīvotāju valdes locekle Sanita Pinupe uzsvēra, ka iedzīvotāju valdes lauku teritorijā ne tikai apzina un informē par problēmām, bet arī izskaidro dažādus pašvaldības pieņemtos lēmumus un plānus.
"Rožupē mēs esam septiņi valdes locekļi un Sutru pagastā arī septiņi. Valdes vadītājs vada sēdi, izskata dažādus iedzīvotāju jautājumus, parunā ar iestādēm to, kas tad ir noticis un kas tiek plānots, jau izdarītie darbiņi un, protams, rod arī dažnedāžus risinājumus tām problēmām, kas dotajā brīdī ir samilzušas," klāstīja Pinupe.
Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle stāstīja, ka iedzīvotāju valdes sastāvā ir cilvēki, kuri paši pieteikušies darboties šajā valdē, par šo darbu valdes locekļi saņem nelielu atlīdzību.
"Valde ir tāds instruments, kas ļauj operatīvāk reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām uz tām lietām, kas uztrauc cilvēkus attālākās vietās, ne tikai pašvaldības centrā.
Manuprāt, tas ir ļoti būtiski, jo es neredzu citu instrumentu, kā nodrošināt visu pagastu iedzīvotāju interešu aizstāvību, uzturot komunikāciju ar pagastu cilvēkiem," atzina Kraukle.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Līvānu un Rēzeknes novada iedzīvotāju līdzdalības pašvaldības dzīvē modeli ir ņēmusi par piemēru tam, kā pēc jaunās administratīvi teritoriālās reformas arī citviet Latvijā lēmumu pieņemšanā iesaistīt pagastu iedzīvotājus, jo līdzdalības iespējas nodrošina mijiedarbību un komunikāciju starp sabiedrību un valsts pārvaldi, veicina cilvēkos atbildīgu attieksmi un attīsta valsti kopumā.
