Vidzemes Augstskolas zinātniskais asistents Andris Lapāns virs Priekuļu pētniecības centra kartupeļu tīruma palaidis bezpilota lidaparātu, kas sniegs ziņas par šo lauku.
"Līdz ar to mēs iegūstam daudz plašāku informāciju, mums pasaka, vai šis lauks ir veselīgs, vai tas labi attīstās, tā teikt, vai lapiņas ir zaļas un foršas vai arī slimo.
Lauksaimnieks vai pētnieks var ar šitādu aparātu palidot, nebrist tur iekšā, apskatīties, vai tur ir Kolorado vaboles, vai viņu tur nav," stāsta Lapāns, skaidrojot, ka šodienas iespējas iegūt dažādus datus jau ir visai plašas, bet drona redzējums tās vēl būtiski papildina.
"Mēs vienkārši fotografējam bildes, tikai tās bildes redz biškīt vairāk nekā cilvēka acs. Mums jāsavāc esošā informācija, mums jāsavāc mitrums, mums jāsavāc, cik labi augi uztver saules enerģiju, kā viņi slimo, kādas slimības, kuras šķirnes labāk aug, kurā vietā, kas kaimiņos labāk der un tā tālāk. To visu informāciju var apkopot un, ar datoru pēc tam modelējot, var prognozēt, kuram zemniekam labāk stādīt to, kuram šito, kuram laistīt vairāk.
Jaunums arī priekš mums bija, ka kartupeļi ir jālaista, bet jālaista noteiktos laika sprīžos, kad beidzās ziedēšana, sāk veidoties bumbulīši, ja ir sauss, ir jāpalaista,"
noskaidrojuši pētnieki.
Vidzemes Augstskolas vadošā pētniece Ginta Majore stāsta, ka drona izmantošana lauksaimniecībā, šajā gadījumā konkrēti kartupeļu audzēšanā, dod iespēju palīdzēt zemniekiem saprast, kāda situācija ir kartupeļu laukā un arī prognozēt ražu: "Tas ir viens ieguvums, otrs ieguvums ir tas, ka šie te sensori dod iespēju redzēt situāciju reālajā laikā, piemēram, mitrumu zemē. Ir, protams, izmantojami tādi ātrās testēšanas rīki, kur iesprauž zemē un to mitrumu redz, bet mūsu sensori sūta šos datus uz datu bāzi un lauksaimnieks, arī mājās sēžot, plānojot savas lietas, savus darbus, var redzēt – re, šobrīd ir temperatūra, mitrums tāds.
Vēl ir arī redzama laika prognoze uz priekšdienām un var pieņemt lēmumu, piemēram, par kultūraugu laistīšanu.
Latvijā šobrīd kultūraugu, piemēram, kartupeļu laistīšana nav populāra, zinu, tas ir dārgi, bet mēs skatāmies, vai ir iespējams, un es domāju, ka ir iespējams šo procesu padarīt tādu, kas ir izmantojams lauksaimniekiem."
Vidzemes Augstskolas pētniekiem kā galvenie konsultanti kartupeļu jomā ir Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra zinātnieki, un, kā atzīst pētniecības centra pārstāve Ilze Dimanta, Priekuļos kartupeļu audzēšanas izpētei un selekcijai jau ir vairāk nekā simt gadu.
"Tagad jau mēs arī virzāmies jauno tehnoloģiju virzienā. Līdz šim ļoti daudz darba bija vajadzīgs no cilvēka, ņēmām rokās kladi, gājām uz tīrumu, stundām, dienām skatījāmies, rakstījām, pētījām, bet mūsdienās jau mēs šo darbu varam nodot tehnoloģijām, sensoriem, fotokamerām, droniem, un mums ir tiešām liels gandarījums, ka mēs esam izveidojuši sadarbību ar Vidzemes Augstskolu, kas sava projekta ietvaros izmanto mūsu šķirnes, un mēs varam dalīties ar mūsu zināšanām par kartupeļiem, savukārt viņu zināšanas par tehnoloģijām ir neatsveramas tieši šo metožu ieviešanai," teic Ilze Dimanta.
Šobrīd gan Vidzemes Augstskolas veiktais pētījums, kas vēl ir darba stadijā, vairāk ir saistošs pētniecības institūtiem, zinātniekiem, bet, kad tas tiks pabeigts, protams, tas būs palīgs zemniekiem, kartupeļu audzētājiem.
