Ingrīda Circene veselības ministres amatā bijusi divas reizes. No 2003. līdz 2004. un no 2011. līdz 2014. gadam. Circene skaidroja, ka visu vakcinācijas procesu jau no paša sākuma veidotu mazliet citādāku.
Piemēram, ģimenes ārstiem, kuriem ir līgums ar valsti, būtu jāvakcinē bez izvēles iespējām, un atsevišķi jārisina atsevišķi gadījumi, ja ģimenes ārsts kādu īpašu apstākļu dēļ to nevar darīt. Katram ģimenes ārstam ir redzams savs pacientu loks, un pacienti būtu viegli izdalāmi gan pēc vecumiem, gan citām prioritārajām grupām un savakcinējami. Prioritāro grupu vakcinēšana ir pareiza, tomēr valstij ir jābūt tai, kura katram pasaka, ka viņš ir šajā grupā, jo paši cilvēki to var arī nezināt, norādīja bijusī ministre.
Jebkurā gadījumā paralēli jāorganizē vakcinācija ikvienam, kurš to vēlas, uzskata Circene: “Es pilnīgi noteikti atbalstu šādu pieeju, jo mums ir vajadzīga pūļa kolektīvā imunitāte, un šajā gadījumā var būt šī organizētā rinda un paralēli var būt arī brīvi pieejama rinda.”
Savukārt Gundars Bērziņš, kurš veselības ministra amatā atradās no 2004. līdz 2007. gadam, atzina, ka šī brīža veselības aprūpes sistēma un arī nozares vadība strādā neapskaužamos apstākļos.
Galvenās problēmas ar vakcinēšanu šobrīd radot nevis sistēma, bet vakcīnu trūkums. Šobrīd esošā prioritāro grupu pieeja esot atbalstāma un ar plašāku vakcināciju steigties, viņaprāt, nevajadzētu.
Bērziņš skaidroja: “Diezgan plaši jau, jo “60+” grupa ir ļoti plaša un nākošie jau ir skolotāji. Pašreiz es domāju, ka rūpīgi tiks sekots, tajā brīdī, kad būs nepieciešams, lai vakcinācija iet. Es domāju, ka šobrīd ir pietiekami plaši.”
Taču vakcinācijas procesa organizēšanas galvenās problēmas Bērziņš redz datu apstrādes sistēmā un komunikācijā.
Saeimas deputāte Anda Čakša bija veselības ministre no 2016. līdz 2019. gadam. Viņa uzskata, ka prioritāri vakcinējamo sarakstam jākalpo kā kartei, pēc kuras vadīties, secīgi uz vakcināciju īpaši aicinot mazāk aizsargātās grupas vispirms, taču paralēli jāļauj vakcinēties ikvienam.
“Paralēli tām prioritārajām grupām būtu jāveido arī brīvās pieejamības rinda, lai nodrošinātu to, ka tā aptvere var veidoties pēc iespējas ātrāk. Tas nozīmē, ka turpina aicināt pēc prioritārajām grupām, bet vienlaikus ir galdiņš vai vakcinācijas vieta, kur arī cilvēki, kas paši grib, var saņemt šo vakcīnu, jo man liekas, ka šī brīvdienu pieredze parāda, ka pārliecība par vakcināciju vēl visiem nav simtprocentīga, kas nozīmē, ka tie, kuriem ir, būtu labs paraugs, lai šī vakcinācija raiti notiktu. Es noteikti vērtu vaļā un arī ļautu pēc iespējas ātrāk sasniegt šo vakcinācijas aptveri,” sacīja Čakša.
KONTEKSTS:
Lieldienu brīvdienās, izmēģinot masu vakcināciju, tika atvērti lieli vakcinācijas centri, taču četru prioritāro grupu pārstāvju atsaucība nebija liela. Reaģējot uz šo situāciju, ministrija atvēra nākamās prioritārās grupas – no 3. aprīļa vakcīnas var saņemt slimu bērnu ģimenes locekļu un smagi slimo aprūpētāju apakšgrupas, savukārt no 4. aprīļa vakcīnas pieejamas senioriem no 60 gadu vecuma.
Latvijā plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.
