Kā ārvalstu studenti Latvijā pavada svētkus

Svētku laiku daudziem ārvalstu studentiem šajā gadā nākas pavadīt Latvijā, jo ceļš pie ģimenēm uz viņu mītnes zemēm ir ierobežots vai pārlieku ilgs un dārgs. Tāpat netrūkst arī latviešu studentu, kas apmaiņas programmās studē ārzemēs un šogad Ziemassvētkus un gadu miju pavada citās valstīs.

Kā ārvalstu studenti Latvijā pavada svētkusSintija Ambote

Latvijas Universitātes Biznesa vadības studente Anastasija kopš septembra ir Madridē, kurp devās mācīties, nezinot, cik ilgi Covid-19 krīzes apstākļos tas izdosies. Jauniete joprojām ir Spānijā un svētku laiku šajā gadā pavadīs citās tradīcijās.

Savukārt Evans ir no Šrilankas un Latvijā jau divus gadus studē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē.

"Kad es Latvijā ierados, tas man nebija kultūršoks, bet bija lietas, pie kurām jāpierod.

Taču pēc pāris mēnešiem es apguvu latviešu dzīves veidu. Es izbaudīju katru mirkli, līdz parādījās vīruss un visu sagrieza kājām gaisā. Tagad es ik dienu mostos un esmu iestrēdzis pie datora mācībās," pastāstīja Evans.

Lai arī Evans ir budists, viņš ar ģimeni ik gadu kādā veidā atzīmē arī Ziemassvētkus, šoreiz gan tikšanās ar vecākiem norit tikai tiešsaistē.

"Mana ģimene ļoti mīl ziemu un sniegu. Parasti viņi ieradās šeit mani apciemot uz Ziemassvētkiem. Uz Jaunā gada sagaidīšanu es devos pie viņiem uz Šrilanku. Taču šajā gadā lidojumi teju nenotiek un mēs īsti netiekam viens pie otra. Tāpat visi mani draugi šeit Rīgā ir studenti no tuvākām valstīm – Zviedrijas vai Vācijas, un viņi aizbrauca jau pirms svētkiem.

Tā kā man šie svētki būs vienam. Taču ar to šobrīd saskaras visa pasaule, daudzi cilvēki nevar šo laiku pavadīt ar ģimeni.

Protams, man pietrūkst Ziemassvētku tirdziņa Doma laukumā, bet es ceru to vēl redzēt nākošgad," stāstīja students.

Runājot par attālinātām mācībām, lai arī tehniskais nodrošinājums ir pieejams, tomēr Evans vērtē, ka studiju kvalitāti tas pasliktina un apgūt vielu bieži ir sarežģītāk.

"Jā, šobrīd ziemas apstākļos ir arī patīkami, ka nav nekur jāiet, nav jāvelk piecas apģērba kārtas, lai tiktu uz lekcijām, bet vienlaikus man pietrūkst komunikācijas ar cilvēkiem," pārdomās dalījās inženierzinātņu students Gokuls no Indijas. Latvijā viņš pavada pēdējo semestri un vecākus nav saticis vairāk nekā gadu. Viņš atzīst, ka tas ir emocionāls slogs līdztekus studijām svešā zemē, turklāt krīzes laikā.

"Es nevaru tikt mājās šajā situācijā gan tādēļ, ka lidojumu iespējas ir ierobežotas, gan arī tāpēc, ka man būtu abās valstīs jāievēro karantīna pēc ceļošanas. Un šis nav labākais laiks tam, jo jāiesniedz gala darbs. Lai arī es pats neesmu kristietis, bet Indija ir valsts ar ļoti daudzām reliģijām, un mēs ģimenē atzīmējam visus svētkus.

Tāpēc man ir grūti šobrīd nebūt ar savējiem, jo šie ir ģimenes svētki.

Taču esmu šeit arī bijis šajā laikā citos gados, un Latvija ir ļoti skaista Ziemassvētku laikā, bet arī to šogad īsti nesanāks izbaudīt. Domāju, es kādā svētku dienā sazvanīšos ar mammu un vecmammu un mēs vienlaikus gatavosim svētku maltīti," stāstīja students.

Ārzemju studenti Latvijā vērtē, ka visa informācija par ierobežojumiem viņiem ir operatīvi pieejama, tāpat arī augstskolas sniedz atbalstu, taču veselības aprūpē studenti ne reizi vien saskārušies ar angļu valodas barjeras problēmām. 

"Visa informācija par vīrusu ir ļoti ātri pieejama, bet, ja ārkārtas gadījumos nepieciešama medicīniska palīdzība, manuprāt, šeit ir valodas barjera. Pirms pāris mēnešiem mani ievietoja slimnīcā, bet ne saistībā ar Covid-19. Pirms tam man vajadzēja neatliekamo palīdzību. Es tai zvanīju, taču viņi bija diezgan nepieklājīgi un noraidoši, lai arī es biju lielās sāpēs un knapi runāju.

Bet viņi atstāja iespaidu – ja es nerunāju latviešu valodā, tad nevaru saņemt tik ātri palīdzību. Mums bija jāgaida, līdz viņi sadabū kādu, kas var runāt angļu valodā.

Es arī viņus nevainoju, jo mēs tiešām esam citu valstu studenti un nerunājam valsts valodā, taču šī valodas barjera tādās situācijās ir milzu problēma," pieredzē dalījās Evans.

Arī otrs Tehniskās universitātes students Gokuls dalījās ar savu neveiksmīgas komunikācijas pieredzi, tieši nododot Covid-19 testu: "Es gribēju nodot Covid-19 testu. Es to pieteicu tiešsaistē, un viss it kā bija kārtībā, jo saņēmu apstiprinājumu par ierašanos uz testu, kam bija jābūt bez maksas.

Taču, kad es ierados uz vietas, tad viņi pateica, ka mans vārds nav sarakstā.

Es viņiem paskaidroju, ka esmu students šeit, un parādīju viņu apstiprinājumu par testa laiku, bet darbiniece tur norādīja, ka es neesmu sarakstā un man par testu jāmaksā 45 eiro. Es minēju, ka esmu Latvijas augstskolas students un Covid-19 testam būtu jābūt bez maksas. Es nezinu, kas tur notika, bet es testu nevarēju veikt. Tas ir mazliet sarežģīti. Cilvēki vecumā līdz 30 gadiem runā angļu valodā, bet citiem valodas barjera ir liela. Man ir paveicies, ka dzīvokļa biedrs ir latvietis, taču ne visiem ārvalstu studentiem tā ir."

Arī ārvalstu studentiem mācības patlaban lielākoties notiek attālināti, bet atsevišķi semināri un praktiskas nodarbības, ievērojot distancēšanās prasības, notiek klātienē. Savukārt decembrī valdības pieņemtie noteikumi paredz, ka tie ārvalstu studenti, kuri studijas Latvijas augstskolās pirmo reizi uzsāks pēc 1. janvāra, pirmajā semestrī studiju programmas apgūs un pārbaudījumus kārtos tikai attālināti. Savukārt visas praktiskās daļas apguve augstskolām jāpārceļ uz citu studiju semestri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt