Gandrīz par katru masu pasākumu tiek ziņoti skaitļi, cik cilvēku tos ir apmeklējuši - 10 tūkstoši, 100 tūkstoši vai vēl vairāk. Dažādos medijos šie skaitļi var krietni atšķirties. Pasākumu organizatori min provizoriskos skaitļus, bet Valsts policija cenšas aprēķināt reālo cilvēku skaitu, skaitot tos uz katru kvadrātmetru, bet šie aprēķini ir ļoti aptuveni.
"Likumdevējs nav licis akcentu uz to, ka būtu pasākums ierobežojams no skaita viedokļa, mēs skatāmies, vai attiecīgi pareizi ir izvēlēta vieta. Tiek vērtēts skaits tieši no sabiedriskās kārtības un arī, protams, no transporta plūsmas viedokļa," Latvijas Televīzijai pastāstīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs ("Gods kalpot Rīgai!").
Izrādās, ka galvenie masu pasākumu grāmatveži un skaitītāji ir policijas darbinieki un, ja pasākums nav liels, daži policisti pie visām ieejām vienkārši stāv un uzskaita pasākuma dalībniekus, bet tūkstošus saskaitīt nav iespējams. "Mēs iztiekam bez tehniskiem līdzekļiem, bet cenšamies darīt to līdzīgi kā, piemēram, ASV tiek darīts -
gaisā tiek pacelts mazais lidaparāts un teritorija, kurā notiks āra pasākums, tiek sadalīta kvadrātiņos, kvadrātmetros un tiek vidēji skaitīts, cik blīvi atrodas cilvēki.
Pēc veiktajiem pētījumiem, visai izkliedēta personu pulcēšanās vieta ir apmēram viena persona uz kvadrātmetru, vidēji šis skaits ir 2,5 personas uz kvadrātmetru, savukārt ļoti saspiests pūlis ir tikai 0,2 kvadrātmetri uz personu," skaidro Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends.
No tā izriet, ka pieci cilvēki vienā kvadrātmetrā ir ļoti blīvs pūlis, taču 10 draudzīgiem cilvēkiem arī pietiek vietas vienā kvadrātmetrā, par ko raidījums "4. studija" pārliecinājās eksperimentā. Tomēr, ja Doma laukumā tiktu plānots pasākums 20 tūkstošiem cilvēku, tas netiktu atļauts drošības apsvērumu dēļ, kaut arī policija atzīst, ka šie skaitļi ir diezgan aptuveni.
Šī neprecizitātē kalpo par aizsegu manipulācijai ar skaitļiem. "Neviens nevar pilnīgi precīzi, eksakti pierādīt, cik tur ir bijis. Var tā uz aci piemest, bet pilnīgi eksakti pierādīt to nevar, tāpēc arī ar tiem cipariem spēlē politisku spēli, tas ir tieši tāpat, kā ar statistiku," skaidro politologs Ivars Ījabs.
Nereti skaitļi, cik cilvēku konkrēto pasākumu ir apmeklējuši, krietni var atšķirties. Neērtais jautājums var rasties par to, kam ticēt un vai par nepatiesu skaitļu minēšanu var nākties atbildēt? "Faktiski šobrīd tā ir pašu organizētāju atbildība. Skaitļiem, ko pēc tam, protams, min policija, absolūti var ticēt un pārsvarā policija tur ir klāt, un viņiem ir liela pieredze noteikt šo skaitu.
Bet varu teikt, ka nekādu kritēriju un sankciju par skaita pārkāpšanu nav," pavēstīja Rīgas domes pārstāvis Radzevičs.
Manipulēšana ar skaitļiem Latvijā neesot izplatīta parādība. "Tā lielā vieta, kur ar tiem cipariem ļoti dažādi tiek manipulēts, ir Krievijas Federācija, jo tur mēs zinām, ka notiek ļoti lieli opozīcijas mītiņi. Tad mēs redzam, ka tur ir fantastiska nobīde," Latvijas Televīzijai stāsta politologs Ījabs.
Latvijā pasākumu un mītiņu apmeklētība neesot tik liela, ka būtu kāda jēga no šīm politiskajām spēlēm.
Daži tūkstoši uz vienu vai otru pusi itin neko nemaina.
"Var tas patikt, var nepatikt, bet mums tādas masu akcijas pēdējā laikā vispār nav cieņā - nu piedošanu, 16.martu jūs nevarat nosaukt par masu akciju, jūs nevarat arī to 9.maiju, lai arī, protams, tur ir daudz vairāk cilvēku," bilst Ījabs.
