1:1

1:1 Gundars Rēders : Jons Baldvins Hanibalsons (ENG)

1:1

1:1 Gundars Rēders : Arvils Ašeradens

1:1 Gundars Rēders : Juta Strīķe

Juta Strīķe: KNAB Streļčenoka vadībā ir iznīcināts

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) faktiski ir iznīcināts, jo daudzi savas jomas profesionāļi ir atlaisti vai aizgājuši paši, šādu viedokli Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Viens pret vienu" pauda KNAB ilggadējā darbiniece Juta Strīķe.

Strīķe atzina, ka birojā palikuši vien daži savas jomas profesionāļi, bet daudzi KNAB vairs nestrādā. Biroja vadības mērķis, pēc Strīķes domām, ir nevis cīnīties pret korumpantiem, bet darbiniekiem, kas ir spēcīgāki par pašu biroja vadītāju Jaroslavu Streļčenoku.

Strīķe uzskata, ka biroja vadības mērķis ir, lai KNAB strādātu "hibrīdierēdņi" – tādi, kas spēj piemēroties jebkurai varai, kas spēj noturēties krēslā jebkuros pārmaiņu laikos, neapdraudot sevi, un kas spēj izdabāt vadībai. Par galveno korupcijas apkarotāju KNAB ir iecelts Jānis Roze, kuru neviens īsti nav redzējis un nezinot, ko viņš dara, klāstīja Strīķe.

"Es cīnos pret netaisnīgumu ne tikai pret sevi, bet arī pret citiem," teica Strīķe, norādot, ka viņa joprojām mēģina noskaidrot, kāds ir viņas statuss birojā, uz ko skaidra atbilde uz vairākkārtējiem pieprasījumiem nav saņemta. Tāpat bez jebkāda pamatojuma viņai kopš 1.oktobra netiek maksāta alga.

Strīķe atzina, ka, lai ko arī viņa darītu, uzreiz seko disciplinārsods. "Pilnīgi skaidrs ir, ka mērķis ir mani atlaist," teica KNAB darbiniece, norādot, ka pagaidām tiesas lēmušas par labu viņai.

Tikmēr KNAB drīz pēc Strīķes intervijas tviterī norādīja, ka Strīķe LTV raidījumā paudusi "klaji nepatiesu un nepamatotu informāciju par KNAB, un tuvākā laikā tiks lemts par turpmāko rīcību".

Akmens arī Saeimas dārziņā

Strīķe arī kritizēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstītos KNAB likuma grozījumus, kas pavērtu plašākas pilnvaras KNAB vadītājam.

Viņa pauda pārliecību, ka 12.Saeimas vairākums vēl mazāk nekā visas iepriekšējās Saeimas grib stipru KNAB - "viņus apmierina iestāde, kas apkopo statistiku un atskaitās". Pēc Strīķes domām, 12.Saeimas vairākums grib "pielikt punktu stipram KNAB". Politiķi, viņasprāt, nav ieinteresēti augstākā līmeņa korupcijas apkarošanā, vairāk apkaro tikai sadzīves "piecīšu" korupciju.

Arī augstajos amatos šīs Saeimas vairākums ieliek tādas personas, kuras netraucē, uzskata Strīķe, skaidrojot, ka politiskais mērķis un politiskā filozofija ir šāda. Lūgta nosaukt konkrētas amatpersonas, viņa retoriski jautāja, kāpēc, piemēram, Egils Levits nav Latvijas prezidents, kāpēc žurnālists Jānis Domburs nav Latvijas Televīzijā. Viņa norādīja, ka "cilvēki, kas vēlas kaut ko darīt, viņi traucē". 

Savukārt Ģenerālprokuratūras nostāja ir - "izmeklējiet, izmeklējiet, tad atsūtiet mums, mēs paskatīsimies, vai tur ir kaut kas vai nav". Taču, ja ir sazarota, sarežģīta nozieguma shēma, prokuroram būtu jāstrādā kopā ar izmeklētāju komandu. Protams, "vieglāk gan ir sēdēt kabinetā un teikt - atsūtiet, es izvērtēšu", bet tā nav normāla sistēmiska pieeja lielo lietu izmeklēšanai, sacīja Strīķe.

Jau ziņots, ka Streļčenoks amatā iecelts 2011.gada novembrī. Drīz vien sākas viņa nesaskaņas ar vietnieci Strīķi. 2013.gada 20.decembrī KNAB priekšnieks, pamatojoties uz veikto Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā ilglaicīgus un sistemātiskus pārkāpumus, nolēma Strīķi atbrīvot no darba.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") 2014.gada 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet jaunās valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla, līdz ar to sākās tiesāšanās. Kopš 2014.gada jūlija Strīķe ir pazemināta amatā par juristi.

2015.gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, Straujuma nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sāktas arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Pērn 9.martā premjere atzina, ka ar KNAB darbību kopumā nav apmierināta, taču arī norādīja - valdošajā koalīcijā pagaidām nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt