Koļegova norādīja, ka apzinātas četras mājsaimniecības, kurās dzeramo ūdeni no urbumiem šobrīd lietot nav ieteicams, jo šajā virzienā plūst gruntsūdeņi no ugunsgrēka vietas. Viņa atgādināja, ka ietekme uz gruntsūdeņiem parādīsies ilgtermiņā, jo šobrīd atkritumi nelegālajā laukumā ir salieti ar ūdeni, tas ir uzkrājies un satur ķīmiskas vielas, kuras tikai pēc laika nonāks gruntsūdeņos.
Viņa pieļāva, ka pēc ugunsgrēka mājsaimniecību urbumi varētu būt apdraudēti, bet analīžu rezultāti būs zināmi šonedēļ, un dienests iedzīvotājus informēs gan par dzeramā ūdens stāvokli, gan par peldvietām. Šobrīd Slokas karjerā peldēties gan varot, informēja Koļegova.
Ugunsgrēka vietas sakārtošanai, kas ietver arī gruntsūdeņu monitorēšanas sistēmu uzstādīšanu, atvēlēti 700 000 eiro no nodokļu maksātāju naudas. Šos līdzekļus izmantos 14 000 tonnu atkritumu izvešanai no ugunsgrēka skartās teritorijas, kas ir 60% no visiem atkritumiem, kas tur atradās pirms ugunsgrēka. Bīstamo atkritumu īpatsvars šajā laukumā bija aptuveni 1%.
Koļegova norādīja, ka Vides dienests darīs visu iespējamo, lai gan administratīvā, gan kriminālprocesa ietvaros varētu vērsties pret negadījuma izraisītājiem, lai atgūtu atkritumu laukuma sakārtošanai iztērēto nodokļu maksātāju naudu. Uzņēmums “Prima M’, kura teritorijā bija uzkrāti atkritumi, pašlaik kūtri iesaistās seku likvidācija, norādot, ka tam nav līdzekļu teritorijas sakārtošanai.
Koļegova vēlreiz uzsvēra, ka šādu atkritumu uzkrāšana bija “mērķtiecīgas prettiesiskās darbības, ievedot atkritumus valstī”. Pašlaik dienests sadarbojas ar Zviedrijas kolēģiem, un, ja izdosies pierādīt nelikumīgas darbības, iespējams, daļu līdzekļu par vietas sakopšanu varētu piedzīt arī no vainīgajiem Zviedrijā.
VVD vadītāja arī pauda pārliecību, ka vainīgie būs atrasti un saņems atteicīgus sodus.
Jau ziņots, ka nodegušajā Jūrmalas atkritumu glabātavā ir atrasti arī bīstamie atkritumi, piemēram, baterijas, aerosola pudeles un elektrības vadi, tādēļ vides ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) izdeva rīkojumu kontroli par situāciju pilnībā uzņemties Valsts vides dienesta vadībai.
Uguunsgrēks izcēlās 18.jūnijā, neilgi pirms plkst.16. Tā dzēšanā bija iesaistīti plaši ugunsdzēsības dienesta spēki, kā arī „Latvijas dzelzceļa” speciālie ugunsdzēsības vagoni un armijas helikopters. Cietušo ugunsgrēkā nebija, taču Vides dienests ieteica iedzīvotājiem logus turēt aizvērtus.
