Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Kūrortpilsēta īpašu uzmanību pievērš funkcionālajam zonējumam un publiskajai infrastruktūrai, kuras no jauna iezīmēšana teritorijas plānā sevišķi uzmanīgus dara jūrmalniekus.
Iemesls tam ir līdz šim bieži pieredzētais, ka īpašās vietās kāpās dome ļauj celt viesnīcas it kā visu lietošanai, bet pēc uzbūvēšanas tās pārtop par dzīvokļiem, apartamentiem. Tāpat ar katra sasaukuma varas vēlību dabas aizsardzības pamatnes jeb meži un kāpas pārtop apbūves zonās, bet atļauto pāris stāvu skaits izaug līdz piecstāvu un augstākām ēkām.
Ieceres un iebildumi
Kādas izmaiņas plānotas teritorijas plānojumā? “Būtiskākās izmaiņas droši vien ir tās, kas attiecas uz dažādu apbūves noteikumu precizēšanu. Tiek precizētas arī applūstošās teritorijas, jo ir saņemti jauni dati no Valsts ģeometroloģijas centra par to, kādas ir pēdējo gadu plūdu ietekmes. Ir parādījušās teritorijas, kas iepriekš tika klasificēta kā pilnīgi bez apbūves, bet šobrīd daļa parādās arī apbūvei,” pastāstīja Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas un būvvaldes vadītāja Vita Zvejniece.
Tātad Jūrmalas dome dabūjusi datus, ka Lielupes krastu pļavas vairs tik bieži un intensīvi neapplūdīs. Tāpēc tur varētu apdomāt dot zaļo gaismu būvniecībai. Pret celtniecības darbiem apspriedēs līdz šim iebilduši jūrmalnieki, sevišķi aktīvi bijuši iedzīvotāji Priedainē.
“Tur iedzīvotāji tomēr strikti iebilda pret jahtu ostas paplašināšanos, kā arī dabas teritoriju intensīvāku izmantošanu. Tad viens no punktiem, kur bija asākas diskusijas, bija Dzintaru mazdārziņi, kur arī apkārtējo māju iedzīvotāji iebilda pret to, ka turpinās ģimenes dārziņu ekspansija viņu teritorijā. Tur arī tāda īsta kompromisa šobrīd nav. Nākamās - gan mazāk asās - diskusijas bija arī par Valteru iedzīvotāju iebildumiem pret to, ka īpašā zona, gan jau daudz samazinātākā veidā, tika atstāta kapu teritorija. Iedzīvotāji tomēr nevēlas nekādu plānošanas procesu tur. Tā kā visdrīzākais arī šis risinājums vairs nebūs plānā. Tāpat Valteru iedzīvotāji iebilda pret diviem lielākajiem mežu masīviem, kas ir kā apbūves teritorijas. Bet tas gan jāsaka – tā nav šī plāna aktualitāte, tie risinājumi ir jau no iepriekšējiem teritorijas plānojumiem. Un viņu viedoklis ir, ka tās vajadzētu kā dabas teritorijas atgriezt,” pastāstīja Zvejniece.
Tādējādi Valteru iedzīvotāji grib labot iepriekš teritorijas plānā iestrādāto, ka viņu rajonā ļauj apbūvēt mežu teritorijas. Taču, piemēram, Mellužos dome plāno iezīmēt mikrolieguma teritoriju, kur būvniecība vairs netiks atļauta.
Papildu apgrūtinājumi kāpu zonai
Tomēr var arī secināt, -- kamēr ar vienu roku dabai dod, ar otru dome grib atņemt.
Pašreizējā teritorijas plāna versijā pēc pašas Jūrmalas domes iniciatīvas ir iezīmēti papildu apgrūtinājumi kāpu zonas izmantošanai. Iepriekš Latvijas Radio jau vēstīja, ka ar tādu stingrību dome ir teju vai šāvusi pati sev kājā, jo gribējusi atļaut kāpu apbūvi, bet Augstākā tiesa strīdā ir norādījusi uz pašas domes savulaik izlemto par kāpu aizsardzību.
Pašvaldības galvenā pilsētplānotāja Vita Zvejniece tagad atklāja, ka dome no papildu aizsardzības grib atteikties: “Bija priekšlikums tomēr atstāt tikai Aizsargjoslu likuma formulējumu, un papildus apgrūtināto teritoriju nenoteikt. Un šī plāna grozījumos priekšlikums bija to izņemt ārā, saglabājot tikai krasta kāpu aizsargjoslu. Tāpat bija kopējais visas pludmales detālplānojums. Nu ir doma par to, ka varbūt to kā vienotu un diezgan plašu dokumentu varētu atcelt un pamatlietas iekļaut jau pašā teritorijas plānojumā - par dažādām noejām, gan vietām, kur ir pludmales objekti. (..) Tas mainītu dokumentu hierarhiju, jo kopējais pludmales detālplāns ir spēkā un ir piemērojams, taču, tā kā tas ir pilnīgi visā Jūrmalas teritorijā, tad praktiski tas ir iekļaujams teritorijas plānojumā. Nav doma kaut ko mainīt, bet dokumentus atsijāt. Arī visu detālplānu izvērtēšana bija viens no darba uzdevumiem, jo detālplānu saraksts mums ir ļoti garš.”
Apbūve ar applūšanas risku?
Ar Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītāju un domes opozīcijas deputātu Uldi Kronblūmu no saraksta “Tev, Jūrmalai” Latvijas Radio devās uz Turaidas ielas galu Jūrmalā. Tur ielas vienā pusē slejas nesenā pagātnē celts trīsstāvu daudzdzīvokļu nams, bet otrā pusē ir plaši niedru lauki. Tā ir Lielupes paliene, kur izdalīti četri atsevišķi zemes gabali. Īpašnieki teritorijas plānā grib panākt, lai niedru vietā būtu ēkas.
“Par šiem zemes gabaliem jau ir tiesvedība. Un otrajā instancē mēs esam uzvarējuši par to, ka šie zemes gabali ir applūstoši, ko pierādīja arī iedzīvotāju uzņemtie video. Domniekus nemulsināja attēli ar to, ka upe bija atnākusi līdz par turienei. Un pie tam, ja jau dome atsaucas uz to, ka applūšanas augstums ir 1,38 domes materiālos, tad šeit applūšanas augstums ir 1,69 metri. Tātad pašvaldībai, nākotnē atļaujot šeit būvēt, jau pastāvot applūšanas riskam, var nākties būvēt dambi apkārt [lai pasargātu uzbūvētos īpašumus],” skaidroja Kronblūms.
Viņš pastāstīja, ka pašlaik Senāta izlemšanā ir lieta par tuvumā esošiem zemesgabaliem, kur dome savulaik būvniecību atļāvusi, bet teritorija izrādījusies applūstoša. Tagad uzņēmējs cenšoties no domes piedzīt divus miljonus eiro par it kā veiktiem un lieguma dēļ pazaudētiem ieguldījumiem. Turklāt dome jau savā budžetā ir paredzējusi naudu potenciālo zaudējumu segšanai.
“Un, ja tieši šādā veidā ir izvērtēta šī teritorija, tad mani māc šaubas, vai ir izvērtētas visas pārējās teritorijas Jūrmalā,” piebilda Kronblūms.
Viltus bērnu kafejnīca
Vēl viens piemērs ir 1. līnijas izeja uz liedagu Bulduros. Tur reljefainā vidē ieplakā starp priedēm pēc Jūrmalas Sporta un atpūtas centra pasūtījuma uz valsts zemes ir uzcelts pludmales pakalpojumu, inventāra nomas, sporta un atpūtas objekts. Pāris stāvu augstajā stiklotajā namā gan nekādas darbības nemana.
Aizsardzības biedrības vadītājs un deputāts Uldis Kronblūms pauž bažas par šīs teritorijas nākotnes izmantošanas plāniem: “Šeit ļoti dīvainā kārtā sākumā tas bija pludmales inventāra nomas punkts. Kā tas tapa un kādā veidā varēja vispār šeit uzrasties, ir cits jautājums. (..) Tajā visā zonā līdz šim bija atļauts tikai labiekārtojums – gājēju celiņi un tā tālāk. Pēkšņi tagad šo visu teritoriju grib mainīt uz apbūvējamu, kur var būt būves astoņu metru augstumā.”
Jūrmalas Aizsardzības biedrības cīņai par kāpu neapbūvēšanu turpat, 1. līnijas malā, liecība ir savulaik kāpās izveidoti ēkas pamati. “Šeit cilvēks gribēja uzbūvēt viltus bērnu kafejnīcu, lai savāktu visu šo zemi. Mums izdevās tiesā [uzvarēt]… Pamati vēl pagaidām stāv. Manā ieskatā - šeit kaut kādi tirdzniecības objekti nav vajadzīgi. Tātad kārtējais veids, - varbūt ne tik rupjā veidā kā “Parex” bijušajam īpašniekam 4. līnijā vienkārši atļāva uzreiz uzbūvēt, - šeit ir tāds starpsolītis, lai teritoriju turpinātu apgūt,” stāsta Kronblūms.
Jūrmalas domē saņemts jau simtiem iesniegumu par jauno teritorijas plāna versiju. Tā kā iedzīvotājos vēlmju un iebilžu ir daudz, darba grupa gatavos dokumenta nākamo redakciju, ko vēlreiz ļaušot apspriest jūrmalniekiem. Iecerēts, ka pilsētas teritorijas izmantošanas jaunā versija spēkā stāsies vēl šogad.
