Jūrmalas aizsardzības biedrība norāda, ka Jūrmalas domes plāni apbūvēt kāpas un mežu, kā arī celt augstceltnes neiederīgās vietās grauj Jūrmalas dabas vērtības, kas ir ļoti nozīmīgas kūrortam un piesaista tūristus.
Apstiprinot teritorijas plānojuma grozījumus, domes deputāti neņēma vērā nevienu no biedrības iesniegtajiem un vairāk nekā divarpus tūkstoš iedzīvotāju atbalstītajiem iebildumiem. Grozījumi skar vairāk nekā desmit vietas, un Jūrmalas pašvaldība maldinot sabiedrību par tā saukto zaļo bilanci, uzskata biedrība.
“Jūrmalas vadītājs ir minējis to, ka tā ir tikai neliela daļa - 1% no Jūrmalas pilsētas teritorijas. Bet šis procents ir ļoti nozīmīgs,” uzsver Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Guntis Grūba.
“Dome mums stāsta, ka šajā teritorijas plānošanā ir notikusi zaļo teritoriju bilance ar plus zīmi, tad tā ir uz Jūrmalas izgāztuves rēķina Priedainē, kura pārveidota par dabas pamatni. Faktiski, ja mēs skatāmies.. Dzintaros, Majoros, Lielupē, Buļļu ciemā, šīs teritorijas samazinās. Samazinās ļoti krietni,” saka Grūba.
Vairāk nekā divus tūkstošus jūrmalnieku parakstus pirmdien iesniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministram. Biedrība cer, ka ministrs apturēs plānu. Pretējā gadījumā biedrība vērsīsies Satversmes tiesā.
Jau ziņots, ka Jūrmalas dome marta nogalē ārkārtas sēdē nobalsoja par pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem , pret kuriem iepriekš bija saņemti virkne iebildumu. Arī iedzīvotāji pirms domes sēdes pulcējās piketā, iebilstot pret iecerētajām izmaiņām.
Dome apgalvo, ka būtiskākas izmaiņas saistāmas ar to, ka pilsētā būs vairāk publiskas infrastruktūras un tiks attīstīta kūrorta joma, turklāt par pusotru hektāru lielākas kļūs dabas teritorijas. Taču Jūrmalas Aizsardzības biedrība un jūrmalnieki pret teritorijas plāna grozīšanu iebilduši. Izmaiņu pretinieki norāda, ka tiks atļauta kāpu apbūve un 12 stāvu ēku celtniecība Lielupes grīvā.
