Pēcpusdiena

Atklāj šī gada "Lielās talkas" kampaņu

Pēcpusdiena

Policija iepazīstina ar pētījumu par ceļu satiksmes negadījumu riska faktoriem

Jūrmalas dome apstiprina pretrunīgi vērtētos teritorijas plānojuma grozījumus

Jūrmalas dome nobalso par pretrunīgi vērtētiem teritorijas plāna grozījumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ceturtdien, 24.martā, Jūrmalas domes deputātu vairākums ārkārtas sēdē nobalsoja par pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu apstiprināšanu, pret ko iepriekš bija saņemti virkne iebildumu. Arī iedzīvotāji pirms domes sēdes pulcējās piketā, iebilstot pret iecerētajām izmaiņām.

Dome apgalvo, ka būtiskākas izmaiņas saistāmas ar to, ka pilsētā būs vairāk publiskas infrastruktūras un tiks attīstīta kūrorta joma, turklāt par pusotru hektāru lielākas kļūs dabas teritorijas. Taču Jūrmalas Aizsardzības biedrība un ar parakstiem ap tūkstoš jūrmalnieku pret teritorijas plāna grozīšanu iebilduši. Izmaiņu pretinieki norāda, ka tiks atļauta kāpu apbūve un 12 stāvu ēku celtniecība Lielupes grīvā.

Turklāt vairākas Jūrmalā iepriekšējos gados celtās viesnīcas nu varēs oficiāli kļūt par ekskluzīviem daudzdzīvokļu namiem. Domē uzsver – tā ir tikai situācijas fiksēšana dabā, taču Jūrmalas Aizsardzības biedrība uzskata, ka tādējādi pilsēta zaudēs nodokļu ieņēmumus. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vēl pirms domnieku lemšanas pie Jūrmalas domes nama pulcējās pārdesmit piketētāju, ko pie domes bija sasaukusi Jūrmalas Aizsardzības biedrība. Mītiņa dalībnieki rokās turēja plakātus ar Jūrmalas dabasskatiem pludmalē un priežu audzēs. Daži plakāti veidoja kopīgu uzrakstu: «Ko nevar izdarīt par naudu, to var izdarīt par lielu naudu, bet ir lietas, ko nevajag darīt ne par kādu naudu».

Tomēr mītiņotāji deputātu balsojumu neietekmēja. Arī teritorijas plāna grozīšanas gaitā dome nav konsultējusies ar nevalstiskajām organizācijām un Jūrmalas iedzīvotājiem, sēdē atzina pilsētas mērs Gatis Truksnis no Zaļo un Zemnieku savienības.

Lemjot domnieki bija vienoti - par plāna grozījumiem balsoja 11 no 15 domes deputātiem.  Pret bija Arnis Ābelītis un Mārtiņš Stulpiņš no saraksta "Tev, Jūrmalai". Savukārt Nacionālās apvienības deputāte Gunta Liepiņa balsojumā atturējās.

Mērs Gatis Truksnis līdzīgi kā iepriekš arī šajā domes sēdē sūkstījās, ka vārds «dzīvoklis» Jūrmalā kļuvis par lamuvārdu. Viņš skaidroja, ka pilsētas centrā jāļauj būvēt dzīvokļu ēkas, bet uzcelto viesnīcu īpašniekiem nedrīkst liegt tās pārveidot par dzīvokļu namiem. Tad arī ziemās vairs nebūšot īpašumu tumšiem logiem. Jūrmalas Aizsardzības biedrība gan iebilst, ka tādā veidā, solot viesnīcas, darbavietas un nodokļus, tiek uzcelti dzīvokļu nami, ko pārdot uzturēšanās atļauju gribētājiem, kas Jūrmalā nemaz nedzīvo.

Domē uzsvēra, ka grozījumi skars 0,1 no pašvaldības teritorijas, dabas teritoriju apjomu papildinās ar pusotru hektāru un plānā esot sabalansētas uzņēmēju, iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju intereses. Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem.

Savukārt Jūrmalas Aizsardzības biedrība saka, ka tieši dabas teritoriju Jūrmalā kļūs mazāk, jo plāns atļaus vairāk būvēt peldu vannu mājas kāpās. Turklāt virkni uzbūvētu viesnīcu Jūrmala ļaus pārveidot par dzīvokļiem, kas nozīmēs mazāk nodokļus pilsētas budžetā, savukārt vairāk dzīvokļu ārvalstniekiem, kas vēlas saņemt Latvijas uzturēšanās atļaujas. 

“Mēs nesaprotam, kāpēc pie tik milzīga dzīvokļu daudzuma – vairāk nekā tūkstotis un vēl tūkstotis tiks būvēts – tiks atļautas desmit stāvu mājas Dubultos. Mēs nesaprotam, kāpēc ir Lielupes grīvā jābūvē 12 stāvu mājas, kāpēc Bulduros kāpās ir kārtējās zaļās teritorijas jāapbūvē,” iepriekš sacīja Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms.

Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms.
00:00 / 00:56
Lejuplādēt

“Zaļo teritoriju saglabāšana, neapbūvētas kāpas ir tas galvenais ekonomiskais potenciāls nākotnē, kāpēc tūristiem šī pilsēta būs interesanta . Mēs par to pārliecinājāmies praksē [..], ārvalstu pilsoņi  teica – vai tiešām tā var būt – tas ir tas galvenais, ko mēs pie sevis nevaram iegūt,” skaidroja Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kornblūms.

Plāns arī dod tiesības vairākiem jau uzbūvēto apartamentu viesnīcu īpašniekiem tās oficiāli pārsaukt par dzīvojamām mājām.

Viens no objektiem, kas līdz ar jauno pilsētas teritorijas plānojumu no kūrorta objektu ir pārtapis par dzīvojamo ir  komplekss Turaidas ielā 17. Sākotnēji tas tika būvēts kā viesnīcas komplekss, bet praksē tā apartamenti tika tirgoti par naudu kā kopīpašuma daļas. Tagad šos dzīvokļus beidzot varēs tirgot oficiāli.

Jūrmalas mērs šādā zonējuma maiņā drīzāk redz ieguvumus nekā zaudējumus.

“Vai jūs tiešām uzskatāt, ka neko nemainot, atstājot nosaukumu, parādīsies tūristi? Viņi nekur neparādīsies, drīzāk nobankrotēs biznesi, un mēs nonāksim nīkuļojošā situācijā. Ir jāreaģē uz ekonomiskās situācijas izmaiņām, un tāpēc ir jādod iespēja to darīt, kā viena no iespējām,” klāstīja Truksnis. 

Par teritorijas plānu izteikušies gandrīz 4300 iedzīvotāju, bet daļu ierosinājumu Jūrmala nav ņēmusi vērā. Jūrmalas Aizsardzības biedrība uzskata, ka teritorijas plāns tiek mainīts šauru interešu vārdā, tādēļ blakus domes namam rīkoja piketu. Uz to bija ieradušies daži cilvēki, un pikets noritēja mierīgi.

Truksnis  Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka ārkārtas sēde sasaukta, jo nākamā kārtējā sēde paredzēta tikai pēc divām nedēļām, un, lai negaidītu, nolemts šo svarīgo jautājumu izskatīt atsevišķā sēdē.

Viņš apgalvoja, ka iebildumi iedzīvotājiem ir tikai pret nelielu daļu no tā visa, ko paredz plāns, turklāt daudzi iedzīvotāju priekšlikumi ir ņemti vērā. Savukārt pie pludmales atļauts būvēt objektus tur, kur jau bija vēsturiskā apbūve.

Jūrmalā “pludmales pusē ik pēc kilometra mums ir un ir vajadzīgi šādi enkura objekti, kas darbojas”, un daudzstāvu mājas jau paredzētas detālplāna, līdz ar to attīstības plāns neparedz neko jaunu, bet gan apstiprina esošo situāciju, klāstīja Truksnis. Viņš arī norādīja, ka dzīvokļus Jūrmalā nākotnē varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji.

Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis raidījumam “Pēcpusdiena”  norādīja, ka nekustamie īpašumi Jūrmala nav domāti vidējam Latvijas iedzīvotājam, tā ir ekskluzīva vieta un tas nosaka cenu.

Saskaņā ar plānu Jūrmalā varēs apbūvēt divus zemes gabalus kāpu zonā 2400 kvadrātmetru platībā, kā arī līdz 12 stāvu augstumam palielināt viesnīcas “Baltic Beach Hotel” augstumu. Turklāt būs atļauts būvēt augstceltnes Lielupes grīvā.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība sola izvērtēt iespējas pieņemtos teritorijas plānojuma grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā. Tāpat par domes lēmumu Kronblūms plāno vērsties pašvaldību lietu ministrijā, kas gan pret plāna izmaiņām pašlaik neiebilst. Tāpat biedrība sola līdz vēlēšanām aktīvi informēt Jūrmalas iedzīvotājus par to, kā katrs no deputātiem balsoja par pretrunīgi vērtēto plānu.

Biedrība pauž bažas, ka plānā jaunu medicīnas centru un degvielas stacijas būve ierakstīta tik virspusēja un bez stingriem ierobežojumiem, ka patiesībā priežu meža kāpās varētu tikt uzceltas pavisam citas un sabiedrībai nepieejamas būves.

Jau iepriekš ziņots - lai gan Jūrmalas teritorijas plāna iecerētie grozījumi ļaus sakārtot īpašumtiesības un iezīmēt jaunas vietas kopīgai atpūtai, tomēr daļa no ierosinājumiem paredz apbūvēt kāpas un izcirst priežu mežus, kā arī slēpj shēmas par dzīvojamo ēku būvniecību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti