Kā norāda Jūrmalas aizsardzības biedrība, savulaik 90. gados Jūrmalas pašvaldība pati izveidoja joslu krasta kāpu aizsardzībai. Un tas kalpoja kā papildu ierobežojums apbūvei.
Uldis Kronblūms, Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis uzsvēra, ka līniju no Jaunķemeriem līdz pat Lielupei, līniju, aiz kuras nolēma nebūvēt, šobrīd nolemts likvidēt: "Tiek solīts katru individuālo gadījumu izskatīt detālplānojumā, vai tur neatrodas kāds biotops. Tā ir principiāla izšķiršanās. Tādā veidā mēs [kāpas] pakļaujam apbūves riskam. Mēs šobrīd nevaram teikt, ka 2,6 miljoni kvadrātmetri tiks apbūvēti, bet apbūves riskam šī teritorija viennozīmīgi tiek pakļauta."
Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece sacīja, ka aicinātu Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvjus kopā ar teritorijas plāna grozījumu izstrādātājiem paskatīties, kādas ir šīs platības, kuras viņi piemin. Pēc izstrādātajiem datiem, zona, uz kuru tas varētu attiekties, ir piecas reizes mazāka.
No kāpu aizsargjoslas pašvaldība vēlas atteikties, jo esot pretrunīgi viedokļi par precizējumiem detālplānos. Jūrmalas dome iepriekš ir zaudējusi tiesvedībā par daudzdzīvokļu ēkas celtniecību. Tiesa teica, ka jebkāda aizsarglīnijas grozīšana ir uzskatāma par pilsētas teritorijas plāna grozījumu. Dome tam nepiekrita.
Zvejniece atsaucās uz tiesu praksi: "Ņemot vērā, ka tiesa neizprata detālplānos veiktos grozījumus vai precizējumus šajā joslā, šajā sagatavotajā redakcijā dome atteicās no papildu aizsardzības. Taču ir arī jaunāki tiesas spriedumi, kuros tiesa atzinusi, ka dome detālplānā šo līniju var precizēt. Tādēļ šobrīd, visdrīzākais, dome varēs pie tā atgriezties, ņemot vērā jaunāko tiesu praksi."
Jūrmalas domē uzsvēra, ka teritorijas izmantošanas noteikumi un zonējums nemainās. Jaunai būvniecībai, ja tā nav ēkas atjaunošana esošā apjomā, ir un būs jāizstrādā detālplāns. Tas nesamazinās prasības un nosacījumus īpašniekiem un projektu attīstītājiem. Grozījumus Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā dome sāka gatavot jau 2018. gadā.
Savukārt Kronblūms uzskata, ka ir jau daudz priekšlikumu no konkrētiem zemes īpašniekiem: "Krasta aizsargjoslu līniju pabīdīt... citam par tik metriem.. šajā gadījumā dome izšķīrās – mēs vispār likvidējam šo līniju, un katru reizi individuāli skatīsies, kuram ļaut cik tālu būvēties. Būvvaldes speciālisti vērtēs, kas nozīmē, ka pabīdīs līniju uz jūras pusi, bet iedzīvotāji tam nespēs izsekot."
Lēmumu nodot teritorijas plānojuma grozījumus sabiedriskai apspriedei pērn decembrī pieņēma iepriekšējais deputātu sasaukums. Pašvaldību vēlēšanās jūnijā ievēlēja jaunu Jūrmalas domi.
Vita Zvejniece teica, ka jaunie deputāti teritorijas plānojuma grozījumus vēl nav skatījuši, un iespējams, viņi to atgriezīs izskatīšanai.
Jūrmalas aizsardzības biedrība iebilst arī pret domes nodomu atteikties no prasības kultūrvēsturiski vērtīgu ēku pārbūves gadījumā saglabāt vismaz 20% no senā nama.
Uldis Kronblūms situāciju raksturo šādi: "Jūrmala pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, un šajos mērķos ir rakstīts par kultūrvēsturisko vērtību un dabas vērtību saglabāšanu. Kaut kas neiet kopā. Pilsēta nekad nebūs pievilcīga ar jauniem klučiem, kas uzcelti. Tā būs pievilcīga ar saglabātajiem arhitektūras pieminekļiem un apbūvi, kas varbūt nav arhitektūras piemineklis, bet kura simbolizē pilsētas garu."
Savukārt Zvejniece aicina detalizēti iepazīties ar to grozījumu redakciju, kāda ir piedāvāta teritorijas plānojumā: "Tur ir ļoti precīzi pateikts, kas no vēsturiskajām ēkām ir saglabājams. Tādēļ uzskatu, ka šīm bažām nav pamata."
Par aizliegumu likvidēt kāpu aizsargjoslu Jūrmalas aizsardzības biedrība vāc parakstus portālā “Mana balss”. Tos iesniegs Jūrmalas domē. Savukārt domes ierosinātajā sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji viedokli var paust līdz 23. augustam.
