Panorāma

«Pasažieru vilciena» vadītājs par personāla atlasi

Panorāma

Neļauj celt 38 metrus augsto baznīcu

Kādu celt jaunu pareizticīgo baznīcu Jūrmalā?

Jūrmalas dome akceptē pretrunīgi vērtēto baznīcas jaunbūves ieceri

Jūrmalas domes deputāti ceturtdien akceptējuši pareizticīgo baznīcas jaunbūves ieceri Dzintaros, pret ko iebilda Jūrmalas aizsardzības biedrība. Lēmums pieņemts dienu pirms tam, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPII) pēc biedrības lūguma atkārtoti skatīs šo jautājumu.

Jūrmalas dome atbalstījusi pareizticīgo baznīcas celtniecību Jūrmalas vēsturiskajā centrā. Pēc publiskās apspriešanas par jaunbūvi Jomas ielas galā ieceri atbalstījuši ap 8000 aptaujāto un arī pieminekļu aizsardzības inspekcijā projekts ir saskaņots. Taču Jūrmalas aizsardzības biedrība bažījas par baznīcas izskatu un lielumu, kas netika atsevišķi apspriests ar iedzīvotājiem un varētu neiederēties ainavā. Biedrība saskaņojumu apstrīdējusi un inspekcija to vēl nav izskatījusi. Arī Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka izvēlētajai vietai nav nepieciešamās atmosfēras mūsdienās, jo Jomas iela asociējas ar skaļām izklaidēm.

Jūrmalā, Turaidas ielā 11, jeb Jomas ielas galā kāds zemes gabals apjozts ar žogu, kuram izveidoti ozollapu vārti ar svētbildi virs ieejas, bet dziļāk teritorijā atrodas neliels altāris, norādot uz nākotnes ieceri - pareizticīgo baznīcas būvniecību. Jūrmalas domes sēdē šodien baznīcas celtniecība šajā vietā atbalstīta. Atsevišķi garāmgājēju uzkavējas pie projekta plānojuma, kas novietots uz žoga, un jūrmalnieku domas par baznīcas būvniecību atšķiras.

„Man, piemēram, šī baznīca būs tuvāk, jo esmu no Lielupes. Bet par tās izskatu man ir vienalga, es uzskatu, ka galu galā tā būs tāda, kā vēlas Dievs," saka kāda jūrmalniece. - "Nu nezinu gan, baznīca, protams, vienmēr ir labi, bet tomēr ne šajā vietā, un domāju, ka tornis plānots nedaudz par augstu. Es saprotu, ka vēsturiski te bija baznīca, bet mūsdienās Jomas iela ir par skaļu priekš baznīcas,” saka kāds cits vietējais.

Līdz pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem šeit jau vēsturiski ir atradusies pareizticīgo baznīca, kura tika iznīcināta. Taču pērn, atgūstot savus īpašumus, baznīca padomju laikā uzcelto izstāžu kompleksu šajā vietā nojauca, lai atkal celtu baznīcu.

Daļa iedzīvotāju ir pret iecerētās ēkas augsto torni, kas var slieties pat pāri priedēm. Savukārt Jūrmalas pilsētas domes pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece skaidro, ka sabiedriskā apspriešana noritējusi jau divas reizes un baznīcu atbalstījuši ap 8000 iedzīvotāju. „Tas nebūt neatšķiras no citu Jūrmalas baznīcas torņu augstuma, jo Dubultu baznīca ir vēl augstāka - ja ieskaita torni, tā pārsniedz 40 metru. Un šeit mēs arī runājam par kopējo baznīcas augstumu, kas ir 38 metri, tā kā tā būs atbilstoši kulta celtnēm. Tagad viņi varēs saņemt arhitektūras plānošanas uzdevumu, un tad notiks tehniskā projekta izstrāde, kas tieši tāpat atkal būs jāsaskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.”

Arī Latvijas pareizticīgās baznīcas sinodes sekretārs igumens Jānis Sičevskis norāda, ka turpmāk izstrādājot tehnisko projektu baznīca paliks pie apstiprinātā skiču projekta, jo pieminekļu aizsardzības inspekcijas iebildumi jau vienreiz tika laboti un saskaņoti: „Mēs nepretendējam uz augstāko celtni, neko jaunu un grandiozu mēs netaisāmies celt.''

Jūrmalas aizsardzības biedrību gan neapmierina projekta virzība un pašreizējā vīzija, stāsta biedrības pārstāvis Guntis Grūba. Viņš skaidro, ka baznīcu plānots būvēt varenāku kā vēsturiskajā izskatā un, viņaprāt, tā neiederēsies kopējā ainavā. Turklāt sabiedriskajās aptaujās cilvēki parakstījušies par baznīcu, taču viņi nav redzējuši nedz projektu, nedz baznīcas augstumu, pret kuru iebilst speciālisti. „Kāds ir mērķis? Vai mērķis ir kaut ko pierādīt un parādīt, vai mērķis ir pulcēt šajā objektā, baznīcā ticīgus cilvēkus, kas pielūdz Dievu?,” retoriski un kritiski vaicā Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs Guntis Grūba.

„Runājot par šodienas domes lēmumu, pēc būtības ir pārkāpts labas pārvaldības princips, jo pilsētplānošanas nodaļa neminēja, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojums ir apstrīdēts. Te ir tāda brīva interpretācija šādai būvei. Tā ir tāda varas simbolu parādīšana šajā kultūrvēsturiskajā centrā,'' secina Grūbe.

Valsts kultūras pieminekļu inspekcija Jūrmalas aizsardzības biedrības apstrīdēto saskaņojumu par baznīcas celtniecību Turaidas ielā 11 skatīs un lems par to piektdien, 9. augustā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti