Jūrmalas osta, kas strādā Lielupes grīvā, ir viena no Latvijas septiņām mazajām ostām. Par vienu no attīstības stiprajām pusēm osta sauc atrašanās vietu kūrortpilsētā Jūrmalā, kas ir populārs tūrisma galamērķis. Tādēļ Jūrmala līdz ar jahtkluba izveidi iecerējusi ostu izveidot par vienu no vadošajām jahtu ostām Latvijā un Baltijas reģionā.
Ar Jāni Artemjevu, Jūrmalas ostas pārvaldes valdes priekšsēdētāju, Latvijas Radio tiekas Tīklu ielas galā Jūrmalā pie Lielupes attekas. Pretī redzamas Lielupes grīvas pļavas, bet tālumā otrpus upei paveras skats uz iespaidīgo Lielupes Balto kāpu. Krastā nav ostās ierasto stiprinājumu, laukumu, kravu un kuģu, bet ir četrarpus metrus dziļš ūdens.
„Osta ir atvērta, kuģošana ir nodrošināta, saskaņā ar pārvaldnieka rīkojumiem tika izdoti noteikumi, kādi tur ir dziļumi un kādi kuģi tajā var ienākt. Tiek nodrošināts arī navigācijas ceļš. Ostas teritorija ir 6,2 kilometrus gara no grīvas līdz dzelzceļa tiltam.
Šobrīd ir izdarīti labiekārtošanas darbi – ir ievilktas inženierkomunikācijas, ir ūdens, kanalizācijas un elektrības risinājumi. Apgaismojums strādā jau kopš pagājušā gada rudens. Izvietots pirmais pontons, publiskais slips un pirmais stāvlaukums. (..) Šobrīd sācies administratīvās ēkas moduļa izgatavošanas process (..),” saka Artemjevs.
Jūrmalas ostas šefs stāsta, ka jau izveidojusies kuģošanas līdzekļu īpašnieku rinda, kas vēlas pie pontona uz sezonu «nofraktēt» sev vietu. Plānots, ka turpmāk ik dienu tur strādās arī ostas dispečeri. „(..) Šī ir tā pirmā vieta, kas parādīsies viesiem un tūristiem. (..) Šeit arī bāzēsies dispečeru ostas kuģošanas līdzeklis (..),” saka Artemjevs.
Jaunizbūvētā jahtkluba piestātnē uzstādīts 50 metru garš betona pontons ar koka klāju, kur varēs pietauvoties 16 jahtas. Jahtkluba klientiem un apmeklētājiem būs iespēja izmantot slipu atpūtas transportlīdzekļu ielaišanai ūdenī, pieejama autostāvvieta, ūdensvads un elektrība, kā arī interneta pieslēgums.
Darbi paveikti par 80 000 eiro, no kā lauvastiesu piešķīra Eiropas Savienība. Ostas pārvaldes kā Jūrmalas domes institūcijas gada budžets ir ap 300 000 eiro. Tuvējo teritoriju atbrīvojot no nomnieku metāla garāžiņām, piestātni domāts attīstīt arī citām aktivitātēm.
„Tas būs ne tikai jahtklubs slēgtu biedru lokam. Tas būs publiski pieejams arī citiem pakalpojumiem – burāšanas sacensības un apmācības, makšķerēšana, putnu vērošana un dabas baudīšana. Ir arī liels plāns izveidot ostu servisa centru, lai attīstītu ziemošanas vietu (..),” klāsta Artemjevs.
Jūrmalas ostas attīstības plānus slavē iepretim jaunveidotajam jahtklubam sastaptais Valdis. Viņš ar burāšanas sportu nodarbojas jau 15 gadu, ikdienā dzīvo Ķegumā, bet Lielupes krastā savu jahtu tur privātā teritorijā. „Brīnišķīga ideja. Ja braukā pa Rīgas līci, tu redzi jahtas, bet, ja aizbrauc uz Stokholmas līci, tad tu redzi 100 reizes vairāk (..),” viņš uzteic ideju.
Jūrmalas jahtkluba ostu plānots attīstīt atbilstoši jahtu ostu Zilā karoga standartam, tādēļ tiks īstenota virkne vides pārvaldības pasākumu. Jahtkluba teritorijā būs nodrošināta dalīto atkritumu šķirošana un tiks izveidota jauna notekūdeņu pieņemšanas stacija, kas atbildīs visām vides aizsardzības prasībām.
