LTV raidījums „De facto” pārliecinājās, ka gar visu Jūrmalas piekrasti tiek būvēti desmitiem jauni objekti, kuru tāfeles ziņo par jaunām viesnīcām, viesu mājām un atpūtas kompleksiem. Bet reklāmas blakus aicina pirkt dārgus apartamentus. Ar šādiem sludinājumi pilns ir arī internets.
To, ka viesu namu numuri paredzēti pārdošanai īpašumā, apliecina Tērvetes ielas 6 projekta attīstītāji. „Tas piederēs jums, domājamās daļas būs zemes grāmatā,” saka kompānijas „Loft” pārstāve, sazvanīta pa sludinājumā norādīto numuru. Kompānijas mājaslapā redzams, ka no 22 dzīvokļiem pārdoti trīs.
“De facto” izmanību piesaistīja arī kāds nams netālu – Meža prospektā 12. Abām viesu nama mājām sākumā bija doma celt arī pagrabus. Tie bija nepieciešami krēslu, lietussargu, velosipēdu un netīrās veļas glabāšanai. Bet pagrabs izmaksāja pārāk dārgi, tādēļ no tā atteicās. Vēlāk ar domes palīdzību viesu nama numuriņiem piešķirtas savas adreses un kadastra numuri. Novembrī dažu nedēļu laikā strauji pieaudzis mājas īpašnieku skaits, un katrs pircējs ieguvis lietošanā kādu telpu jeb dzīvokli, rāda zemesgrāmatas dati.
Projekta attīstītāja Ļubova Utočkina “De facto” stāsta, ka dzīvokļus var arī iznomāt, piemēram, uz vasaru, bet tikai pirmajā stāvā. Pārējie ir pārdošanai. „Pircēji vienalga ir ciemiņi, kas uz vasaru atbrauc, bet negrib, lai viņu numuriņos kāds cits dzīvotu,” tā dzīvokļu iztirgošanu pamato sieviete, noliedzot, ka abas trīsstāvu ēkas uzskatāmas par daudzdzīvokļu namiem.
Attīstītāja intervijai nepiekrīt, bet gatava atbildēt rakstiski, ko tomēr neizdara. Tajā skaitā nesniedzot atbildi, kādēļ pērn pirms vēlēšanām ziedojusi pusotru tūkstoti Jūrmalas mēra Gata Trukšņa pārstāvētajai Zaļo un Zemnieku savienībai.
Pašvaldībā šādus objektus aizstāv kaismīgāk nekā to dara paši attīstītāji - adreses atsevišķām telpām drīkstot piešķirt un nekur neesot rakstīts, ka viesnīcā vajag telpu netīrās veļas glabāšanai.
„Apartamentu viesnīcās nav nepieciešamas ne kopīgās restorānu, ne atpūtas telpas. Kā tiek nodrošināta uzkopšana, ir katra īpašnieka pārziņā,” saka Jūrmalas domes pilsētplānošanas nodaļas vadītāja. Viņa uzsver, ka Latvijā spēkā esošais standarts kā vienu no viesnīcu veidiem paredz “dzīvokļu viesnīcu”, bet uz reklāmām blakus nevajagot skatīties: „Nav tie faktiski dzīvokļi, juridiski ir pilnīgi cits statuss.” Arī pilsētas attīstības komitejas vadītāja deputāte Ligita Maziņa (ZZS) piekrīt, ka domei nevajag iejaukties.
Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijā, kas veic viesnīcu sertifikāciju, gan iebilst, norādot, ka „apartamenta tipa viesnīca” nenozīmē dzīvokļu izpārdošanu īpašumā un šāda prakse nebūtu atbalstāma.
Ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, ne Ekonomikas ministrija (EM) nespēj skaidri atbildēt, vai Jūrmalā šādi tiek pārkāpts attīstības plāns, tātad – arī likums. Abas iestādes “De facto” ar jautājumiem sūtīja viena pie otras. EM vienīgi min, ka pašvaldībai jākontrolē, vai ēka tiek izmantota atbilstoši mērķim, kam tā celta. Par to stipras šaubas ir Jūrmalas aizsardzības biedrībai, kas pieprasījusi domei veikt apsekošanu ekspluatācijā nodotajās ēkās un piemērot administratīvo sodu, ja viesnīcu vietā patiesībā uzcelti dzīvojamie nami.
„Jūrmalā ir sācies tāds kā viesu namu celtniecības bums. Mēs varētu iedomāties, ka notiks tas, kas mums ir solīts, ka būs daudz viesu, jūrmalnieki varēs strādāt, viņiem nebūs jābrauc uz Rīgu, jātērē nauda ceļa izdevumiem. Taču faktiski dabā ir sacelti daudzdzīvokļu nami. Politiķi mums ir melojuši,” saka Uldis Kronblūms, Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs.
Jūrmalas aizsardzības biedrība prasa domes deputātiem, lai potenciālie pircēji tiktu informēti, ka šādā veidā tiek apiets pilsētas attīstības plāns.
Domes politiķu vidū cirkulē doma aplikt naktsmītnes ar tūrisma nodevu, kas nozīmētu, ka arī apartamentu īpašniekiem būtu jāmaksā zināma maksa par nakti. Jūrmalas aizsardzības biedrība to sauc par atpirkšanos, kas nenovērsīs pilsētas plānojuma apiešanas problēmu. Taču, ja ZZS vadītā dome turpinās pievērt acis vai pat sekmēt šādu praksi, tad kūrortiem rezervētajās zonās, kas vēl nesen bija dabas pamatnes, drīzumā pēc līdzīga scenārija tiks sabūvēti daudzdzīvokļu nami, kas attīstītājiem nes vieglāko peļņu.
