Jūrmalā – pilsētā ar gandrīz 100 miljonu eiro lielu ikgadējo budžetu – agrāk bija raksturīga bieža vadības maiņa, bet pēdējā sasaukumā stabili nostrādājusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Saskaņas” koalīcija. “Saskaņas” saraksta pirmais numurs Jūrmalā Ņikita Ņikiforovs pauda, ka koalīcijā ar ZZS bijuši gan veiksmes stāsti, gan problēmas, bet par pēdējām viņš negribēja plašāk runāt: “Beidziet! Neviens taču nestāsta par problēmām. Vēl jo vairāk - vēlētāji negrib zināt par problēmām.”
Par spīti dažādiem korupcijas skandāliem, Gatis Truksnis (ZZS) ir spējis novadīt pilsētas domi visus četrus gadus. Uz šīm vēlēšanām viņš iet ar Jūrmalā redzamāko reklāmas kampaņu, teju ik uz stūra solot jūrmalniekiem dažādus labumus.
Solījumu netrūkst
Kampaņas gaitā Truksnis pacēlis likmes vēl vārāk – piesolījis lietas, kas nemaz nav atrodamas ZZS vēlēšanu programmā.
Tūkstoš eiro jaundzimušajiem un bezmaksas vilciens uz Rīgu visiem jūrmalniekiem ir tikai divi spilgtākie piemēri.
Saskaņā ar LTV raidījuma “De facto” aprēķiniem, lai apmaksātu vilciena biļetes tikai Rīgai tuvākajā tarifa zonā vien, nerēķinot mēnešbiļetes, no pilsētas budžeta būtu nepieciešams vairāk nekā miljons eiro gadā. Truksnis apgalvoja, ka solīto var izpildīt: “Tā ir četru gadu programma, bet pilnībā īstenota prasīs starp trīs līdz četriem miljoniem gadā.”
Jūrmalas domē strādājošās opozīcijas partijas uzskata, ka Truksnis kampaņā piesavinās arī citu deputātu veikumu un cenšas pārsolīt konkurentus.
Partijas “Tev, Jūrmalai” saraksta līderis Jānis Ķirsis minēja, ka vēlētāji tiek baidīti ar to, ka, atnākot jaunai varai, esošie labumi tiks atņemti. “Ja mēs runājam par sociālo paketi, tad savā programmā mēs esam raduši vietu dažādiem uzlabojumiem, un nekādā veidā ne samazinājumiem,” uzsver kandidāts.
Domes deputāts no Nacionālās apvienības Andris Čuda savukārt atzīmēja, ka visi domes deputāti, ne tikai Truksnis, balsoja par pilsētas budžetu: “Es domāju, iedzīvotājiem nevis patīk pats Gatis Truksnis, viņiem vienkārši patīk mūsu pilsētas budžets.”
Sola nodokļu atlaides
Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenas, jūrmalniekiem īpaši patīkama ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, kas pastāv jau vairākus gadus un ir viens no Trukšņa izmantotajiem trumpjiem. Konkurenti sola šo atlaidi noteikti saglabāt, daži – pat pārspēt.
Jaunā konservatīvā partija (JKP), piemēram, piedāvā arī mājoklim - ne tikai zemei - noteikt nodokļa atlaidi. JKP saraksta pirmais numurs Māris Kaijaks sola, ka partija Jūrmalā izdarīs to, ko nepanāca valdībā – atbrīvos no nodokļiem primāro mājokli.
Kandidāts no “Latvijas attīstībai” Gatis Zamurs uzsvēra, ka partija vairāksolīšanā par īpašuma nodokli negrasās piedalīties, bet atlaidi esošajā apmērā noteikti saglabās. To pašu sola arī “Jaunās Vienotības” un kustības “Par!” saraksta galvgalī esošais Ints Dālderis: “Mums svarīgākais šobrīd ir, lai Jūrmalā ir sakārtota infrastruktūra, investīcijas, lai ir kvalitatīva izglītība. Tie ir tie jautājumi, par kuriem ir jārunā. Nevis, kurš solīs vēl lielākas atlaides, pabalstus.”
Mudina ieguldīt izglītībā
Vairākas partijas sarunā ar “De Facto” pauda, ka pilsēta pārāk daudz naudas tērē dažādiem celtniecības projektiem, salīdzinot, piemēram, ar investīcijām sabiedrības līdzdalības veicināšanā un izglītībā.
Zemo algu dēļ skolotājus pie sevis pārvilina blakus esošās pašvaldības.
“Skolotājs ir izglītības atslēga. No tā, kā strādā skolotājs klasē, ir atkarīga mūsu bērnu nākotne. Tāpēc Jūrmalai ir laiks ieguldīt cilvēkos, nevis tikai ēkās,” sacīja “Progresīvo” kandidāte Jana Simanovska.
Līdzīgi domā arī Latvijas Reģionu apvienības sarakta pirmais numurs Jānis Voins: “Galvenās prioritātes ir izglītība un atalgojums skolotājiem.”
Pieaug iedzīvotāju skaits, bet zemākais IKP uz katru
Pilsētas mērs Truksnis intervijai ar “De Facto” nepiekrita, vienīgais no visiem Latvijas lielo pilsētu mēriem. Iespējams, nevēlēšanās sniegt interviju pirms vēlēšanām saistīta ar viņa vārda izskanēšanu pirms nedēļās tā sauktajā būvnieku karteļa lietā, kurā KNAB gan kukuļus politiķiem nepierādīja.
Rakstiskās atbildēs Truksnis uzskaitīja labos darbus un atzīmēja, ka Jūrmalā, atšķirībā no citām pilsētām, pieaug iedzīvotāju skaits, kā arī minēja to, ka 60% aptaujāto domes darbu vērtē atzinīgi.
Taču var paskatīties arī uz citiem skaitļiem, piemēram, Jūrmalā ilgstoši bijis zemākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju starp lielajām pilsētām. Tagad tas ir otrs zemākais aiz Daugavpils.
Būvniecība kūrortā
“Protams, runājot par Jūrmalu kā kūrortu, man šķiet, ka vēl pietrūkst dažas nopietnas lietas. Es domāju, ka akūti pietrūkst labas piecu zvaigžņu viesnīcas, bet, protams, ar pandēmiju tas viss ir atlikts gan Jūrmalas domes, gan investoru galvās uz tālu nākotni,” sacīja “Saskaņas” pārstāvis Ņikiforovs.
Būvniecība kūrorta attīstīšanas aizsegā Jūrmalā bieži ir nonākusi konfliktā ar vides aizsardzību, īpaši piekrastes zonā. Gandrīz visi kandidāti uzsver, ka ir pret kāpu tālāku apbūvēšanu. To sacīja arī Truksnis, lai gan viņa vadībā dome sagatavojusi izmaiņas attīstības plānā, piemēram, svītrojot no tā kāpu zonas aizsargjoslu.
Teritorijas plāna tālāka virzība Covid-19 pandēmijas laikā gan ir apturēta. Tādēļ gala lēmumu par pilsētas attīstību noteiks tieši jaunie domnieki.
