Aizvadītā apkures sezona, pateicoties siltajai ziemai, Jūrmalā nav palielinājusi kopējo apkures parādu, tomēr apkures rēķini ir liels slogs daudzām ģimenēm. “Es kā pensionārs vēl strādāju, tad jau daudzmaz varam pavilkt divatā ar meitu. Citādi nez kā būtu ar pensiju vien,” stāsta jūrmalniece Vija.
Jau šoziem kaugurniekiem siltumu piegādās jaunā biomasas katlu māja, kurā uzstādīti divi 5 MW šķeldas apkures katli un dūmgāzu kondensators. Uzņēmuma “Jūrmalas siltums” vadītājs Valdis Vītoliņš stāsta, ka apmēram 70% saražotā siltuma turpmāk būs no vietējām izejvielām, tomēr pilnībā bez gāzes iztikt nevarēs, jo prognozēt tarifa kāpumus vai kritumus esot visai grūti.
“Šī šķeldas katlu māja palīdzēs nepieaugt tarifam, jo visdrīzāk gāzes cenas pieaugs un šī ar vietējo kurināmo kurināmā katlu māja palīdzēs stabilizēt situāciju un papildus faktiski arī samazinās tarifu,” stāsta Vītoliņš.
Kauguru biomasas katlu māja, kuras izmaksas ir 6,5 miljoni eiro, ir viena no 2007.-2013. gada Kohēzijas fonda sestās kārtas projektiem, kam bija jānoslēdzas jau pagājušā gada 31.decembrī, bet darbi tika sākti vien rudens pusē. Pateicoties pagarinājumiem, Eiropas finansējums tikšot saņemts, tomēr par normālu šādu praksi uzskatīt nevarot. “Es domāju, ka jābūt ir otrādi. Dokumentu kārtošanai īsākam laikam, bet būvniecībai jābūt tik, cik tai jābūt. Mums bieži vien sanāk otrādi,” saka Vītoliņš. “Mēs arī mēģinām panākt, lai Ekonomikas ministrija, kura ir atbildīga par šo noteikumu izstrādāšanu un palaišanu uzraudzības padomē un Ministru kabinetā, turpmāk šos jautājumus risinātu cilvēciski. Tas nav normāli, kādā veidā šī kārta tika risināta.''
2014.-2020.gada plānošanas periodā efektīvas siltumapgādes nodrošināšanai no Eiropas fondiem paredzēti 53, 19 miljoni. Pašlaik gan nosacījumi vēl nav izstrādāti un projektu iesniegumu atlase plānota šā gada trešajā ceturksnī,” skaidro Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
