Jau augusta vidū izsludināta publiskā apspriešana, un iedzīvotāji priekšlikumus var iesniegt līdz 10.septembrim. Savukārt ceturtdien, 30.augustā, domē notiks apspriešanas sanāksme.
"Būtībā četras no šīm kapsētām jauniem apbedījumiem jau ir daļēji slēgtas, tur ir iespējams tikai apbedījums ģimenes kapavietās. Jaunas vietas var ierādīt Slokas jaunajā Meža kapsētā, kaut arī tā teritorija jau ir daļēji aizpildīta," skaidroja detālplānojuma izstrādes vadītāja Ilze Karjuse.
Tādējādi jaunā kapsēta tiek veidota, jau domājot par nākotni.
"Saprotot, ka nākotnē būs nepieciešams plānot jaunu teritoriju kapsētai, tas jau laicīgi tiek darīts. Šis zemesgabals ir Krastciema apkaimē, teritorijā starp Eduarda Veidenbauma ielu, Mežmalas ielu, Gulbju ielu. Šī zemes gabala un kopējās detālplānojuma teritorijas platība ir aptuveni 53 hektāri. Aptuveni 23 hektāros tiek plānota kapsēta. Tur izstrādāts detalizēts plāns apbedījumiem, krematorijai un citu kapsētai nepieciešamo būvju un arīdzan labiekārtojumu izveidošanai," stāstīja Karjuse.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informēja, ka vērsusies Jūrmalas iestādē “Jūrmalas kapi” ar aicinājumu izvērtēt pašvaldības ieceri par detālplānojumu zemesgabalam “Krastciems 0501”, kur paredzēta kapsētas teritorijas un ar to saistītu ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve.
Tas varot negatīvi ietekmēt teritorijas apkārtnē esošā dzeramā ūdens iegūšanas vietas, pazemes ūdeņus, kā arī bioloģisko daudzveidību.
VARAM norāda uz iedzīvotāju sūdzībām, kurās esot paustas bažas par projekta negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, jo Krastciema un Gulbju ielas rajonos nav izbūvēta centralizēta notekūdeņu savākšanas infrastruktūra. Turklāt iedzīvotāji esot noraizējušies, ka, īstenojot kapsētu teritorijas projektu, iedzīvotāju dzīves kvalitāte pasliktināsies.
Ministrija arī norāda, ka, plānojot kapu izveidi vai paplašināšanu, jāņem vērā Aizsargjoslu likuma prasības, kuru galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana. Turklāt ap plānoto kapsētu jau esošu artēzisko urbumu ir noteikta stingrā režīma aizsargjosla, kurā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, savukārt bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts ierīkot kapsētas. Šīs aizsargjoslas paredzētas, lai nodrošinātu pazemes ūdeņu ņemšanas vietas aizsardzību no piesārņošanas, kā arī no tām iegūstamā ūdens nepiesārņošanu.
Tādēļ ministrija aicina nepieļaut kapsētas izveides negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību, kā arī veselību.
