Aktuāli

RSU profesore Ritma Rungule par šā gada tendencēm piesakoties studijām augstskolās

Aktuāli

ALTUM sniedz speciālas kredītgarantijas

Jūrmala grimst daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas problēmās

Jūrmala grimst namu apsaimniekošanas problēmās - sociālās mājas var palikt bez pārvaldnieka

Līdz augusta beigām Jūrmalas dome cer atrast uzņēmumu, kam pietiks drosmes apsaimniekot deviņas pašvaldībai piederošas daudzdzīvokļu ēkas. Tajās ir tā dēvētie sociālie dzīvokļi, kuru iemītnieki pārvaldnieka uzlabojumus izdemolē vēl pirms remontu beigām.

Taču zaudējumus apsaimniekotājam rada arī domes skopums, jo Jūrmala līdz šim nav pienācīgi maksājusi par savu māju uzturēšanu. Šajā ziņā gausi un tomēr ar maziem uzlabojumiem namu apsaimniekošana sokas pirms dažiem gadiem domes pārdotajam uzņēmumam.

Slokas ielā 63 Dubultos Jūrmalā 3. korpuss jeb atsevišķa četrstāvu māja ar vairākiem desmitiem dzīvokļu ir domes īpašums. Ēkai ir šauras un nodrupušas ieejas kāpnes, kā arī noplukušas koplietošanas telpas jeb gaiteņi uz dzīvokļiem. Tomēr no ārpuses nams neatgādina Jūrmalas grūtdieņu patversmi – māja ir savulaik ieguvusi gaišdzeltenu fasādi, nomainīti visi logi, arī lietus notekas.

Šo, tāpat kā vēl astoņus Jūrmalas domes namus, apsaimnieko uzņēmums «Nekustamā īpašuma pārvalde». Mājā sastaptie iedzīvotāji par pārvaldnieka darbu vai nu neko nezina, vai ir lakoniski apmierināti.

Trakāka situācija ir citās pašvaldības ēkās, atzina Jūrmalas domes Pašvaldības īpašumu nodaļas vadītājas vietnieks Salvis Miķelsons. Raiņa iela 62, Skolas 44, Nometņu 2a – tās ir lielākās sociālās mājas, ar vidējo platību 2500 kvadrātmetri katra, katrā aptuveni 120 dzīvokļi.

Piemēram, Līču ielā 2 abas domes ēkas esot labie piemēri, jo tur izmitināti denacionalizēto namu iedzīvotāji, kam ir regulāri ienākumi un kas tikpat regulāri arī maksā rēķinus. Taču vairumā no deviņām pašvaldības mājām problēmas sākas jau ar pašiem jūrmalniekiem, sacīja Salvis Miķelsons.

Lielākie parādi ir īrniekiem Raiņa iela 62, Skolas ielā 44, Nometņu ielā 2a.

Miķelsona ieskatā, tas ir “no likumdošanas puses apburtais loks” – ir tiesas spriedums, cilvēku izliek ārā, un tad viņš ir klāt ar iesniegumu pašvaldībā, un pašvaldība spiesta ierādīt citu dzīvojamo platību.

“Tie cilvēki pārsvarā nestrādā, negrib strādāt, viņi dzīvo savā apburtajā lokā, viņiem tā ir labi. Kāds priekšlikums, ko mums darīt? Visus cilvēkus iekraut kravas mašīnā un aizvest uz mežu? Acīmredzami tas nav risinājums 21.gadsimtā,” sacīja Miķelsons.  

Uz mežu grūtdieņus Jūrmala neved. Savukārt šo māju apsaimniekošanu uzticējusi Rīgas firmai «Nekustamā īpašuma pārvalde», kam maksā ap 90 tūkstošiem eiro gadā jeb ap 50 – 60 centiem par kvadrātmetra apsaimniekošanu. Tomēr tieši biroja atrašanās Rīgā esot galvenā pārvaldnieka problēma, uzskata dome.

“Viņi nav jūrmalnieki, mums klienti ir jūrmalnieki, viņiem grūti izbraukāt uz Rīgu risināt tiešos jautājumus,” norādīja Miķelsons.

Lielākās problēmas ir koplietošanu telpu neuzkopšana, sadzīves atkritumu neizvešana no piegulošas teritorijas, piemēram, pie nama Nometņu ielā 2a ir 4 atkritumu konteineri, bet atkritumus uz tiem nes citu māju iedzīvotāju, konteineri regulāri pārpildīti, tur ir problēmas, stāstīja Miķelsons.

Pēc «Nekustamā īpašuma pārvaldes» vadītāja Andra Dzenuškas teiktā secināms, ka firma ar Jūrmalas sociālajām mājām jūtas kā «iegrābusies».

Proti, dome prasa virkni pakalpojumu par noteiktu naudas summu, taču paveikt to bez zaudējumiem nav iespējams.

Viņš uzskata, ka līgums bija nepilnīgi sastādīts un tāpēc uzņēmums pat cieta zaudējumus.

“Tur būtu vajadzīgs divreiz, trīsreiz vairāk, lai mēs varētu nepārtraukti labot to, kas nepārtraukti tiek lauzts. Tur tāds kontingents, kas nepārtraukti demolē, lauž, saplēš, un no mums tiek prasīts par šo naudu nepārtraukti katru dienu labot,” stāstīja Dzenuška.

“Līgums beidzas 31. augustā, mēs plānojam neslēgt tamlīdzīgu līgumu vairāk,” norādīja uzņēmuma vadītājs.

Citi apsaimniekotāji, tostarp Jūrmalas lielākais pārvaldnieks ar 340 daudzdzīvokļu mājām portfelī «Jūrmalas namsaimnieks», domes sociālās mājas uzturēt negrib. Tas liek lauzīt prātu pašvaldības speciālistam Miķelsonam.

“Ja nebūs piedāvājumu, plāns B - jāslēdz līgumi ar sētniekiem, apkopējiem, jāņem darbā nama pārvaldnieks pašvaldībai, nav citu risinājumu.  Nams bez pārvaldnieka nedrīkst atrasties,” norādīja Miķelsons.

Tomēr var teikt, ka par rūpīgu un gādīgu saimnieku nevar uzskatīt pašu Jūrmalas domi. Tikai tagad tā sāk domāt, ka sociālās mājas vajadzētu siltināt.

Pirmā būšot māja Raiņa ielā, taču naudas budžetā tam vēl nav. Pamatīgi ieguldījumi gan mazinātu tēriņus nākotnē, gan radītu piemēru uz ēku siltināšanu saņemties citiem jūrmalniekiem.

Māju siltināšanas problēma Jūrmalā ir aktuāla, atzina Miķelsons. Šobrīd mums uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas siltinātas mājas, un par māju siltināšanu jādomā prioritārā kārtībā. 

Par siltināšanas lietām sākusi domāt arī kompānija «Jūrmalas namsaimnieks», ko dome pirms gandrīz četriem gadiem par trim miljoniem pārdeva Lietuvas uzņēmumam.

Tā valdes loceklis Igors Krivoručko pastāstīja, ka pašlaik jau sagatavoti projekti pirmo četru māju siltināšanai.  

Ar daļu klientu «Jūrmalas namsaimniekam» gan arvien nesanāk saprasties. Domē norādīja, ka kārē saņemt iespējami vairāk ar rēķiniem uzņēmums negribīgi ļauj dzīvokļu īpašniekiem pāriet pie cita apsaimniekotāja.

Naudas jautājums – par piesavināšanos un krāpšanu – bija arī iemesls Valsts policijai pirms trim gadiem sākt kriminālprocesu pret «Jūrmalas namsaimnieku». Taču pērn maijā tas izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ, apliecināja policijā.   

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti