Vienā no Jūrmalas muzeja zālēm skolotājas Diānas Dzelzkalējas vadībā tiek apgūtas latviešu tradicionālās amatu prasmes - aušana ar papīru, pērļu jostiņu aušana, adīšana un citas. Vien telpā valda neierasts klusums, jo puse nodarbību dalībnieku ir nedzirdīgie.
Dzelzkalēja atzīst, ka darbs skolotājam ir sarežģītāks. "Tas nav tā, ka tu vari nostāties grupas priekšā, izstāstīt un parādīt," viņa saka.
Ideja apvienot dzirdīgos un nedzirdīgos kopīgā nodarbē radās Jūrmalas vēstures un mākslas biedrībai, jo ikdienā šīs divas cilvēku grupas visbiežāk dzīvo nošķirti viena no otras.To apstiprina arī viena no projekta jaunākajām dalībniecēm, kurai nedzirdīgi ir abi vecāki.
Projekta dalībniece Natālija Leiškalne uzskata, ka dzirdīgie daudz skraida apkārt, bet nedzirdīgie sēž mājās
Savukārt projekta koordinatore Diāna Josta pastāstīja, ka, dzirdīgajiem un nedzirdīgajiem satiekoties pirmoreiz, viņi sākumā ir tādi tā kā bailīgi, bet tad saprot, ka gadījumā, ja nezini zīmju valodu, vari lasīt no lūpām, no žestiem. "Tad viņi sāk sadraudzēties un ir viens vesels. Tāpēc mums vajag pārvarēt to barjeru," pauda Josta.
Paskatīties uz neierasto nodarbību atbraukusi arī grupiņa nedzirdīgo no Rīgas. Viņiem šī ideja ļoti patīk, jo nedzirdīgie ir ļoti komunikabli un kontaktēties ar viņiem nemaz neesot tik grūti.
Par paveikto priecājās nedzirdīgo asistente Genovefa Ņevjadomska: "Tas ir kolosāli. Mēs integrēsimies un viens otru labāk sapratīsim. Viņi parāda savu valodu ar ķermeni. Viņi izmanto zīmes un žestus, acu kontaktu, un viņi vienmēr ir smaidīgi."
Šāds projekts Jūrmalā notiek jau ceturto reizi, un jau par tradīciju kļuvis to noslēgt ar kopīgu izstādi. Šogad desmit nodarbībās paveiktais muzejā būs apskatāms janvārī.
