Pilsēta gan arī neslēpj, ka ir arī priekšlikumi apbūvēt kāpas un veikt citas darbības, par ko līdz šim iebildusi sabiedrība. Taču darba grupā, kas ierosinājumus vērtēs, Jūrmalas Aizsardzības biedrība nav iekļauta, kaut sākotnēji tas solīts. Tas rada aizdomas, ka dome atkal kalpos uzņēmēju, nevis savu iedzīvotāju un vides interesēm, norāda biedrība.
Jūrmala savu pilsētas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus groza biežāk, nekā mainās vietējā vara, kas gan arī Jūrmalā nemēdz noturēties no vienām vēlēšanām līdz nākamajām. Par teritorijas plāna mainīgumu uzskatāmi liecina Jūrmalā notiekošais. Piemēram, pašlaik spēkā esošais plāns atļauj celt, maksimums, piecus stāvus augstas ēkas. Taču Viestura ielā blakus akvaparkam tā īpašnieks uzņēmums SIA «Akvaparks» pašreizējo plašo mašīnu stāvlaukumu iecerējis apbūvēt.
«Tas ir diezgan liels komplekss ar darījumu centriem un viesnīcām. Tur stāvu plāns ir Jūrmalai neraksturīgs, bet ar iepriekšējo teritorijas plānu tas bija atļauts,» stāsta Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece.
Kā liecina plakāts blakus akvaparkam, uzņēmējs grasās vienu otrai blakus uzbūvēt divas augstceltnes. Lielākā no tām būs 19 stāvus jeb aptuveni 70 metrus augsta. Tas ir gandrīz četras reizes lielāks nams par priedēm, kas veido Jūrmalas ainavu un kuras sargāšanas vārdā jūrmalnieki pret augstceltnēm iebilst. Kopš 2012. gada rudens spēkā esošais teritorijas plāns tādu izvēršanos vairs nepieļauj, taču līdz tam izstrādāto detālplānojumu ļauts realizēt dzīvē vēl četrus gadus pēc izmaiņām teritorijas plānā.
Tagad dokuments atkal atvērts jaunām izmaiņām. Lielākā interese ir, lai Jūrmala kļūtu pielaidīgāka īpašumu dalīšanas lietās un atceltu ierobežojumus. Daļa grib apbūvēt Lielupes krastus, jo vēsturiski tur ēkas esot bijušas.
«Ir iesniegumi par vēsturiskajiem [zemes] gabaliem Asaros un Vaivaros, kur ir meža gabali, atjaunotas īpašuma tiesības, bet apbūve nav atļauta. Protams, ir arī iesniegumi par kāpu zonu, ir interese būvēt pēc iespējas tuvāk jūrai, jo tā ir tā vērtība,» par iedzīvotāju un uzņēmēju vēlmēm stāsta Zvejniece. Tāpat grozījumu rosinātāji grib mainīt pieļauto būvju augstumu. «Tā ir viena no smagākajām problēmām, par ko nav vienota viedokļa – kur Jūrmalā pieļaujamas augstbūves un kur ne. Taču ir jāsaprot – ja gribam pēc iespējas vairāk saglabāt brīvās teritorijas zemes līmenī, tad kaut kur šim apjomam ir jāparādās,» saka Zvejniece.
Teritorijas plāna grozījumus vērtēs darba grupa un noslēgumā apstiprinās dome. Taču jau tagad trauksmi ceļ Jūrmalas Aizsardzības biedrība, kurai sākumā solīta dalība darba grupā, bet beigās sabiedrības pārstāvis nav pieņemts.
«Skaidri apzināmies, ka atkal tiks turpināta iepriekšējā politika – mēģinājumi apbūvēt dabas pamatnes. Ir arī aizdomas, ka būs mēģinājumi legalizēt viltus viesu mājas un viesnīcas, kas patiesībā ir daudzdzīvokļu mājas,» bažas pauž biedrības vadītājs Uldis Kronblūms.
Interesentu priekšlikumi Jūrmalas teritorijas plāna izmaiņām tiek gaidīti līdz 20. februārim. Pēc tam firma «Grupa 93», kas izstrādājusi arī esošo plānu, gatavos jaunā dokumenta versiju. Sabiedrības izvērtējumam to varētu nodot jūlijā vai augustā.
