“Mēs ieraudzījām, ka atbrauc tā lielā, smagā tehnika un uzraka visu ielu. Un tad radās tāds jautājums, vai tiks kaut kur novadīti arī tie ielas ūdeņi. Jo mums ir tāda situācija, konkrēti arī mūsu mājā, ka iela atrodas stipri augstāk par mūsu gruntsgabalu, un līdz ar to visi lietus ūdeņi gāžas mūsu gruntsgabalā, zeme pārpurvojas,” stāsta Dārzu ielas iedzīvotāja Elfrīda.
Problēmas ar lietus ūdens notecēšanu sākušās jau pirms vairākiem gadiem. Tāpēc, ieraugot vērienīgos remontdarbus, vietējie iedzīvotāji cerējuši, ka tiks ierīkota arī lietus ūdeņu novadīšanas sistēma, taču cerības bijušas veltas.
“Ar aci var redzēt, kāds ir ielas slīpums. Kad pirmo asfaltu uzlika, to gājēju celiņu uztaisīja ar betonu, paņēma ielaida, lai mums nāk dārzā iekšā. Viss ir ūdenī, kolīdz lietus uzlīst,” stāsta Dārzu ielas iedzīvotājs Jānis.
Tā kā jārīkojas bija ātri, Elfrīda sazinājās ar Jūrmalas domi, taču atbilde bija ne visai iepriecinoša. “Vairākas kaimiņu mājas ir risinājušas šo problēmu ar izraktu dīķu palīdzību. Mums zemes platība ir 500 kvadrātmetri. Domāju šeit rakt dīķi ir pilnīgi absurds ierosinājums. Nu, kur te to dīķi varētu rakt?” saka Elfrīda.
Bet kāpēc vairāk nekā 25 miljonus vērtais projekts izstrādāts, neņemot vērā jūrmalnieku labklājību?
“Tie ir Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzekļi, un Eiropas Savienības regulas un tālāk arī Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka šīs aktivitātes par ūdenssaimniecības attīstību ietvaros nedrīkst ieguldīt lietus ūdeņu un meliorācijas sistēmās,” skaidro SIA “Jūrmalas ūdens” pārstāvis Jānis Vilnītis.
Tātad sanāk, ka lietusūdeņu problēma jārisina iedzīvotājiem pašiem un par savu naudu. Daži Dārzu ielas iedzīvotāji jau atjaunojuši vecos grāvjus, tomēr arī tas īsti nelīdzot, jo ūdenim nav kur aiztecēt. “Tas grāvis bija briesmīgs, jo no seniem laikiem, gadu desmitiem viss tas notiek. Tā zeme nekāda, viss birst. Tad mēs nostiprinājām. Bet otrā pusē, Mellužu pusē uz Asariem, tur ir aizbērts. Tā kā mums ir dīķis. Ja būs lieli lieti, tad es nezinu, kas būs,” skaidro Dārzu ielas iedzīvotāja Jeļena.
“Gadu laikā šie novadgrāvji ir gan iedzīvotāju bezatbildības dēļ, citos gadījumos vienkārši aiz neuzmanības un citu iemeslu dēļ aizbērti. Caurtekas ir aizbirušas, un ūdenim nav kur aizplūst,” norāda Vilnītis.
Tātad šobrīd galvenā problēma ir tāda, ka visiem lietus ūdeņiem, kas sakrājas uz ielas, vienkārši nav kur noplūst. Tādēļ, pirmkārt, būtu jāizveido noteksistēma, kurai varētu pievienot arī Dārzu ielu.
To, cik drīz šāda sistēma varētu tapt, “Jūrmalas ūdens” pārstāvis sauc par politisku jautājumu: “Es neesmu politiķis, tāpēc es nesolīšu, jo tas arī ir politisks jautājums, cik lielus ieguldījums pilsēta varēs atvēlēt meliorācijas sistēmas sakārtošanai.” Tā kā pašlaik līdzekļi tiek tērēti kanalizācijas sistēmas izbūvei, meliorācijai tuvākajā laikā tos neatvēlēs.
Tikmēr vietējie iedzīvotāji cer uz kaut minimāliem uzlabojumiem. “Var mēģināt uzlikt vai bortakmenīšus vai pacelt iebraucamo daļu augstāk, lai mēģinātu aizturēt ielas ūdeņus,” spriež šīs ielas iedzīvotāja Elfrīda.
Lai gan tuvākajā laikā problēma ar lietus ūdeņiem pilnībā atrisināta netiks, “Jūrmalas ūdens” solīja iespēju robežās veikt vismaz minimālus darbus situācijas uzlabošanai: “SIA “Jūrmalas ūdens” mēģinās rast kādus kompromisus, lai vismaz, kad tiks darbi pabeigti, lūdens neplūst iekšā no asfalta.”
