Jūrmala arī izvirza arvien stingrākas prasības, trīs gadu laikā cerot atbrīvoties no lētām plēves teltīm un plastmasas krēsliem. Daļai uzņēmēju gan pagarināti līgumi, apejot izsoļu kārtību.
Kopš pērnā gada sākuma jūras piekrasti valsts nodevusi pašvaldību apsaimniekošanā, tādēļ Jūrmala būtiski mainījusi kārtību, kādā uzņēmēji var tikt pie liedaga zemes. Līdz tam Jūrmala piekrastes zemi iznomāja pa metriem, prasot noteiktu maksu.
Tagad Jūrmalas piekrastes zeme sadalīta 108 nogabalos jeb teritorijās starp ielām, kas iziet uz jūru. 60 nogabali iznomāti netiek, jo tur atrodas rotaļlaukumi, glābšanas stacijas un sporta laukumi. Pārējos nodod uzņēmēju rīcībā, turklāt izsoles kārtībā un ar jauniem ierobežojumiem sezonas būvēm.
"Šīs izsoles rāda, ka interese ir ievērojami lielāka nekā tam bija plānots, jo patiešām ļoti daudz pretendentu ir uz šīm izsolēm. Tiek nosolītas salīdzinoši augstas cenas. Nosolītā cena vidēji pārsniedz 8000 eiro par vienu nogabalu. Jāsaka, ka rezultāts ir tāds, ka šīs cenas ir ārkārtīgi pieaugušas, kas pašvaldības budžetam ir ļoti izdevīgi. Savukāt mums vienkārši jāskatās, kā nomnieki ievēro gan pašvaldības saistošos noteikumus (..)," teica Jūrmalas domes Pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Indra Dreika.
Tādējādi Jūrmalas budžetā ieņēmumi par nomu desmitkāršojušies līdz 222 000 eiro par sezonu. Pēc pērnās vēsās vasaras četru uzņēmēji gan šogad līgumus lauzuši, jo samaksāto zemes nomu nav spējuši atpelnīt. Šogad vienā no izsolēm piedalījies arī Jūrmalas tirgotājs uzņēmuma "Fēnikss" šefs un Jūrmalas Uzņēmēju biedrības vadītājs Jānis Drulle, taču apstājies pie 6500 eiro soļa.
"Tie cipari, kas bija šī gada izsolēs, kad par nelielu pludmales nogabalu maksā 15 000-20 000 eiro. Es kā jūrmalnieks īsti nestādos priekšā, kā tādu summu var atpelnīt (..). Es uzskatu, ka tas ir nereāli, bet ir cilvēki, kas grib maksāt, ir cilvēki, kas grib strādāt pludmalē vienalga, vai ieņēmumi ir vai nav. Tie pamatā bija rīdzinieki vai no tālākām vietām. Nu, lai viņi tur cīnās," teica Drulle
Turklāt līdz ar Jūrmalas jauno vizuālo identitāti dome iecerējusi vienotu un kvalitatīvu kārtību ieviest arī pludmalē. Tas nozīmē trīs četros gados plēves nojumes aizstāt ar stiklotām sienām, bet lēto baltās plastmasas krēslu vietā izvēlēties koka sēžamos. Uzņēmējiem tas nozīmē ieguldījumus, bet Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece saka – viņi tiem ir gatavi. Daži pat jau tagad liedagā izvietojot pat pārāk pamatīgas būves.
"Tiešām arī uzņēmēji mainās. Arī šobrīd, ņemot vērā, ka visas šīs pludmales zonas, tiek nomā iegūtas tikai izsoļu rezultātā. Uz izsoli īsti neiet cilvēks, kas nav gatavs tiešām kaut ko reāli darīt," uzskata Zvejniece.
Tomēr izrādās, ne visiem par tiesībām saimniekot Jūrmalā bijis jāpiedalās izsolēs. Viens no uzņēmējiem, kam pērn līgums par pludmales izmantošanu kafejnīcai beidzās, ir restorāna "36. līnija" saimnieks. Firma Jūrmalā strādā astoto gadu, pie sienām domes pagodinājuma raksti. Restorāna ģenerāldirektors Etjēns Silarājs stāsta, ka viņa firmai dome piemērojusi izņēmuma statusu un līgumu uz gadu pagarinājusi. Patlaban strādnieki blakus restorānam uzstāda baltas plēves teltis āra kafejnīcai.
"Vairāk mēs to izmantojam tieši banketiem. Pie mums notiek pasākumi, vai nu tās ir ministrijas vai nu pati dome taisa kaut kādus seminārus, konferenes," teica Silarājs, norādot, ka šajā gadā nekas jauns nav plānots. "Mēs divus gadus atpakaļ esam jaunas telpas nopirkuši. Tas arī viss."
Īpaši silta Jūrmalas domes attieksme, bez izsolēm pagarinot pludmales nomas līgumus, bijusi pret uzņēmējiem četros nogabalos. Restorāna "36. līnija" saimnieki sola, ka nākamgad gan piedalīsies izsolē. Strādāšana Jūrmalā firmai ļauj apgrozīt teju trīs miljonus eiro, vairāk par 160 000 eiro paturot peļņā, liecina «Lursoft» dati
