ĪSUMĀ:
- Deputāts Kļaviņš par lietu, kas pret viņu ierosināta, bija informēts iepriekš.
- Arī KNAB izmeklētājs prokuratūrai ziņoja par informācijas noplūdi.
- “Providus” pētnieks Kalniņš: Tas ir kārtējais neliels sitiens pa KNAB reputāciju.
- Juristu apvienības vadītājs: Drošības iestādēm būtu jānoskaidro, kas īsti noticis.
- RSU Juridiskās fakultātes dekāns Vilks: šī noplūdes lieta ir pārspīlēta.
- Noplūdes lietu nākamnedēļ plāno skatīt Saeimas Nacionālās drošības komisija.
KNAB nācis uz Saeimu ar lūgumu atļaut Zaļo un Zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa kratīšanu saistībā ar transporta kompensācijām 21. jūnijā. Lūgumu slēgtajā sēdē skatīja Saeimas Mandātu un ētikas komisija. Stundu iepriekš KNAB priekšnieks Jēkabs Straume informēja gan premjerministru Māri Kučinski (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), gan Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība). Lūdzis nodrošināt konfidencialitāti.
Vakarā Saeima piekrita KNAB lūgumam. Tomēr pats Kļaviņš par lietu pret viņu nebija pārsteigts.
Arī Kļaviņa lietas izmeklētājs ziņojis Ģenerālprokuratūrai par iespējamu informācijas izpaušanu. Šie ir zināmie fakti. Tomēr jautājumu šajā lietā ir pārāk daudz, norādīja sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.
“Visas šīs ziņas esamība un tas, ka sabiedrībai nākas par to uzzināt, ir kārtējais neliels sitiens pa to KNAB reputāciju. Man ir diskomforts, ka ir tāda aptuvena rakstura informācija publiskajā telpā. Skaidrs, ka viņai ir ietekme uz KNAB un sabiedrības uztveri par KNAB. Bet informācija pārāk nekonkrēta,” pauda Kalniņš.
Pēc Kalniņa vārdiem, sabiedrība varētu uzzināt par iespējamo informācijas noplūdes avotu tikai tad, ja pārbaužu materiāli tiktu publiskoti, kas, viņaprāt, ir maz ticams.
Arī Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka uzskata, ka sabiedrība diez vai redzēs kādu konkrētu šo aizdomu apliecinājumu. Tomēr tas nenozīmē, ka drošības iestādes nerīkojas.
„Satversmes aizsardzības birojam (SAB) un Drošības policijai vajadzētu veikt pārbaudi, neatkarīgi no tā, ko dara ģenerālprokurors. Pašiem priekš sevis, zinātu apstākļus, kuru dēļ tas ir noticis,” sprieda Bunka.
“Ģenerālprokuratūras prokurors pārbaudījis, ir vai nav noziedzīga nodarījuma sastāvs, un atzina, ka nav. Tas nenozīmē, ka nav bijis pats notikums. Ja pats notikums ir bijis – šī noplūde un paziņošana – tad ir jākonstatē, kādā ceļā šīs amatpersonas ir viena otrai kaut ko teikušas un uzzinājušas. Un šīm divām drošības iestādēm būtu uzdevums šo lietu noskaidrot,” pauda Bunka.
Juristu apvienības vadītājs sacīja, ka šādu pārbaudi var veikt uz tiesiska pamata. Un par to varētu kalpot operatīvās lietas uzsākšana pret KNAB priekšnieku, esošo premjeru Kučinski un arī bijušo valdības vadītāju Induli Emsi (ZZS).
„Un jānoskaidro, vai viņi ir nopludinājuši, vai nē. Tā operatīvā lieta var beigties ar to, ka viņi konstatē, ka nekas nav bijis. Bet, ja kaut kas bijis, tad viņiem būs savākti materiāli, ka šie cilvēki ir rīkojušies nepareizi, un viņi varbūt nākamajā piegājienā nesaņems pielaidi valsts noslēpumam. Es nevaru apgalvot, jo dokumentus neesmu redzējis, bet mans zināšanu loks liek man domāt, ka tas tā notiek, ka šīs iestādes šo pārbaudi šobrīd veic un veiks arī turpmāk,” norādīja Bunka.
Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks savukārt uzskata, ka kopumā šī iespējamās informācijas noplūdes lieta ir pārspīlēta.
„Šis skandāls nav beigtas mušas vērts. Lieta tiek izmeklēta, atbilstošas amatpersonas vaina pēc būtības ir pierādīta kriminālprocesa materiālos. Manuprāt, šajā laika periodā tā ir politiskā spekulācija,” sacīja Vilks.
Potenciālās informācijas noplūdes lietu nākamnedēļ plānots skatīt arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā.
KONTEKSTS:
KNAB saistībā ar iespējamu izmeklēšanas informācijas noplūdi Askolda Kļaviņa lietā vērsies Ģenerālprokuratūrā, tomēr nozieguma sastāva trūkuma dēļ kriminālprocess nav uzsākts. Tomēr no šīs lietas izrietot, ka informācija, iespējams, varētu būt izpausta no premjera Māra Kučinska puses. Kučinskis noliedza minētos apgalvojumus, ka viņš būtu izpaudis šādu informāciju.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pagājušajā nedēļā atgādināja, ka laikā, kad Saeima jūnijā lēma par atļauju KNAB veikt kratīšanu Kļaviņa dzīvesvietā un automašīnā, viņš pats debatēs no tribīnes pauda, ka jau kādu laiku dzirdējis baumas, ka tāda lieta būšot.
Augusta vidū mediji vēsta, ka Kļaviņu par izmeklēšanu pabrīdinājis kādreizējais premjers no Zaļo un zemnieku savienības Indulis Emsis, bet KNAB šo telefonsarunu noklausījies.
