Pēcpusdiena

Deputāti vēlas uzlabot maksātnespējas procesus

Pēcpusdiena

Elektroenerģijas krīze Venecuēlā: valsts sektora darbinieki strādās divas dienas nedēļā

Lūdz neizsludināt izmaiņas Imigrācijas likumā

Jurists: Pirms noteikt maksājumus par uzturēšanās atļauju pagarināšanu, bija jākonsultējas ar to saņēmējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Mainoties kādiem apstākļiem, likumdevējam noteikti ir tiesības arī mainīt normatīvos aktus,  taču būtiski ir pienācīgi konsultēties ar tām pusēm, kuras ietekmēs grozījumi. Tā, komentējot maksājumu ieviešanu par uzturēšanās atļauju pagarināšanu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja jurists Lauris Liepa.

Ar atklātu vēstuli pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vērsušies 50 Latvijas iedzīvotāji, kuri lūdz neizsludināt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanas atļauju, ārzemniekam valsts budžetā būs jāsamaksā 5000 eiro.

“Attiecībā uz likumdevēja tiesībām mainīt kādu jomu – protams, nav ne mazāko šaubu, ka, mainoties apstākļiem vai likumdevēja sastāvam, likumus groza, un tā ir dabiska evolūcijas pazīme,” sacīja Liepa.

Tajā pašā laikā viņš norādīja – katru likumu pieņemot, jāveic analīze attiecībā uz to, kā mainīsies tā joma, kuru ietekmēs grozījumi un kā šis efekts skars tos, kas būs paļāvušās uz regulējuma nemainīgumu. Tāpēc jāveic pienācīgas konsultācijas vai vismaz situācijas izskaidrojums tiem cilvēkiem, uz kuriem tas attiecas un kuri ir paļāvušies uz iepriekšējiem noteikumiem.

Tāpat Liepa skaidro, ka likumdevējs nodalījis pastāvīgas un pagaidu atļaujas. Līdz ar to pagaidu atļauju saņēmējiem nevar būt tiesiskās paļāvības, ka pēc pieciem gadiem  pagarināšanas noteikumos nekas nemainīsies.

“Likumdevējam būtu jānovērtē teju katrs no potenciālajiem gadījumiem un jāprasa, vai tas ir cilvēks, kas ir Latvijai vērtīgs, vai mēs gribam, lai pēc pieciem gadiem viņš paceļ cepuri,” saka Liepa. Līdz ar to likumdevējam jāprasa analīzes rezultāti par tiem cilvēkiem, kurus tieši skars šie grozījumi.

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) vērš uzmanību, ka sākotnēji tika rosināta iemaksas summa 10 000 eiro apmērā, bet vēlāk tā samazināta uz pusi. Viņš ir pārliecināts, ka 99% šo atļauju saņēmēju nebūs problēmu veikt maksājumus.

“No tiesiskās paļāvības varbūt tā nav simtprocentīgi pareiza un laba [situācija], bet no valsts viedokļa, kura parēķinājusi, cik lielu slodzi tas prasījis valstij, valsts nevar atļauties darīt par velti kaut ko,” saka Seržants, norādot uz to, ka sākotnēji valsts nevarēja paredzēt tik lielu pieprasījumu pēc uzturēšanās atļaujām.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka, pagarinot termiņuzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas par investīcijām nekustamajos īpašumos, uzņēmumu pamatkapitālā vai banku kapitālā, būs jāmaksā 5000 eiro. 

Šos grozījumus, kas paredz valdībai piešķirt pilnvaras ierobežot vai apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem no trešajām valstīm, Saeima skatīja aptuveni pusotru gadu. 

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka kopš 2014. gada rudens, kad tika paaugstināts slieksnis termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai par nekustamo īpašumu iegādi, pieprasījums pēc termiņuzturēšanās atļaujām ir krietni samazinājies.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti