"Kopsummā jāvērtē, ka 435 iesniegumi gada laikā, manuprāt, ir daudz, ņemot vērā, ka trauksmes celšanas sistēma ir jauna un ieviešanas laikā bieži nopelta un salīdzināta ar padomju laika čekas sistēmu. Es saskatu problēmu tajā, ka tikai 119 no 435 iesniegtajiem ziņojumiem atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Tas nozīmē, ka pārējie ir vai nu nekvalitatīvi noformēti vai neatbilst trauksmes celšanas definīcijai. Tātad, lai to atrisinātu, jāturpina sabiedrības izglītošana. Pirmkārt, jāatceras, ka trauksmes cēlējs ir varonis, otrkārt, trauksmes celšana ir viens no vislētākajiem veidiem, kā apkarot negodprātīgas un prettiesiskas darbības," uzskata Veide.
KONTEKSTS:
Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu valdība pēc ilgiem saskaņošanas gadiem atbalstīja 2017. gada pirmajā pusē. Savukārt Saeima likumu galīgajā lasījumā atbalstīja 2018. gada oktobrī. Likums stājās spēkā 2019. gada 1. maijā.
Likuma mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēju anonimitāti un nepieļaut darba devēju atriebību. Pēdējos gados līdzīgi speciāli likumi pieņemti vairākās Eiropas valstīs, tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu starptautisko organizāciju prioritāte.
Likumā noteikts, ka trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas viņa ziņojuma dēļ, piemēram, atlaist vai pazemināt amatā. Valsts paredzējusi administratīvo sodu šādas rīcības gadījumā līdz pat 14 tūkstošiem eiro juridiskai personai.
Celt trauksmi var par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu. Kā arī sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā un konkurences tiesību pārkāpumiem.
