Jurists: Neļaut imigrantiem iekļūt Latvijā ir cilvēktiesību pārkāpums

Neļaut trešo valstu pilsoņiem iekļūt Latvijā pāri Baltkrievijas robežai, lai prasītu patvērumu, ir cilvēktiesību pārkāpums, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Cilvēktiesību centra jurists Edgars Oļševskis.

Intervija ar Latvijas Cilvēktiesību centra juristu Edgaru Oļševski
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Viņš norādīja, ka tiesības prasīt patvērumu ir viena no cilvēka pamattiesībām. Tādējādi izraidīšana un nepieļaušana ieceļot tiek uzskatīts par aizliegtu paņēmienu. Praksi neielaist cilvēkus valstī var izmantot tikai ekstremālos apstākļos, kādi Latvijā pašlaik nav. 

Pēc Oļševska teiktā, svarīgi saglabāt piederību Eiropas Savienības (ES) kopējai telpai, saglabājot tiesiskuma vērtības. "Nedrīkstam izturēties pret cilvēkiem tāpat, kā to dara autoritāras un totalitāras valstis," viņš sacīja.

Ja Saeima ceturtdien pārapstiprinās valdības pieņemto ārkārtējo situāciju, jurists uzskata, ka gaidāms ne tikai Eiropas Savienības (ES) institūciju nosodījums, bet arī iespējamas tiesvedības Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ES Tiesā. Pēc jurista teiktā, arī Lietuvā pārkāpumi saistībā ar imigrantu neielaišanu valstī tiks fiksēti, kaut arī tur situācija ir nedaudz citāda.

Lai rīkotos atbilstoši ES vērtībām, Latvijai jāizskata katrs individuālais gadījums, lemjot, vai cilvēks atbilst patvēruma meklētāja kritērijiem. Ja šādas atbilstības nav, tad viņam var neļaut ieceļot Latvijā. "Vispārīgi apgalvot, ka cilvēki bēg, jo viņiem nav ko darīt, ir aplami. Tāda retorika vairāk ir autoritārām varām. Mēs neesam tādi," uzsvēra jurists.

Pēc Oļševska teiktā, Latvijā bez panikas un sasteigtiem lēmumiem nepieciešams paredzēt infrastruktūru –  izbūvēt apstākļiem atbilstošas telpas ar apkuri. Trešo valstu pilsoņus, kuri vēlas ieceļot Latvijā, varētu izvietot gan pie robežas, gan Daugavpilī, ļaujot cilvēkiem sagaidīt lietas izvērtēšanu.

Cilvēktiesību centra jurists atzina, ka migrantu krīze ir Baltkrievijas un pastarpināti arī Krievijas hibrīdkara elements. 

KONTEKSTS:

Latvija no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā. Lēmums ceturtdien vēl jāpārapstiprina Saeimā.

Līdz ar to Valsts robežsardzei būs tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt