Dienas notikumu apskats

VID jau 2014. gadā konstatējis nepilnības Koļegovas deklarācijā

Dienas notikumu apskats

Konkursā par VID ģenerāldirektora amatu sacentīsies trīs finālisti

Prezidentam būtu jākonsultējas ar drošības iestādēm par premjera kandidātiem

Juristi: Prezidentam būtu jākonsultējas ar specdienestiem par premjera kandidātiem

Valsts prezidenta vēršanās pie Ministru prezidenta amata kandidātiem, lai noskaidrotu viņu iespējas saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam, neatbilst likuma normām, atzina Latvijas Radio aptaujātie juristi. Viņu ieskatā, pirmkārt, drošības iestādēm nav tiesiska pamatojuma šādām pārbaudēm, jo neviens no trim nosauktajiem premjera amata kandidātiem vēl nav nominēts šim amatam. Otrkārt, šāda pārbaude varētu būt pārāk ilga.  

ĪSUMĀ:

  • Vējonis iespēju saņemt pielaidi valsts noslēpumam minēja kā kritēriju premjeram.
  • Trīs kandidātiem – Gobzemam, Bordānam un Pabrikam – lūgti attiecīgie dokumenti.
  • Juristu apvienība: Prezidenta lūgums nav tiesiskais pamats pārbaudei.
  • Bijušais DP šefs Reiniks: Prezidents varētu konsultēties ar specdienestiem.
  • Deputāts Judins: Situācijas risināšanai nākotnē būtu jāgroza likums.

Pirmo reizi pielaidi valsts noslēpumam kā kritēriju premjerministra atlasē Valsts prezidents Raimonds Vējonis pieminēja 10.oktobrī, tiekoties ar premjerministru Māri Kučinski.

Pagājušo piektdien prezidents nosauca trīs potenciālo premjeru vārdus – Aldi Gobzemu no „KPV LV”, Jāni Bordānu no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Arti Pabriku no „Attīstībai/Par!”. Viņus visus prezidents aicināja iesniegt nepieciešamos dokumentus, lai noskaidrotu iespējas saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Valsts prezidenta kanceleja Latvijas Radio skaidroja, ka “lūgums izteikts, jo šāda atļauja ir būtiska, lai kandidāts varētu pilnvērtīgi veikt Ministru prezidenta pienākumus, kas bieži saistīti ar valsts, NATO un ES noslēpumiem (t.sk. darbu Nacionālās drošības padomes sastāvā). Visi trīs kandidāti ir informējuši, ka dokumentus iesniegs tuvākajā laikā.”

Tomēr sniegtais paskaidrojums nevar kalpot par tiesisku pamatu, kas ļautu drošības iestādēm pārbaudīt izvēlētos premjerministra amata kandidātus, pauda Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka.

„Tādas procedūras Satversmē nav. Satversmē teikts, ka par Ministru prezidentu kļūst persona, kuru aicina Valsts prezidents, un šī persona ir jāpārbauda, nevis jāpārbauda jebkāda persona, kura pati sevi grib redzēt Ministru prezidenta postenī,” norādīja Bunka.

“Tad ir jāpārbauda ārkārtīgi liels cilvēku skaits. Un arī paša cilvēka vēlme pārbaudīties vēl neko nenozīmē, jābūt tiesiskam pamatam, kad iestādes to dara,” uzsvēra Bunka.

“Un tiesiskais pamats ir tas, ka amatpersonai ir objektīvi nepieciešama pielaide valsts noslēpumam viņa funkcionālo pienākumu dēļ. Kamēr cilvēks nav uzaicināts no Valsts prezidenta puses būt par Ministru prezidenta amata kandidātu, viņam nav šo funkciju mēģināt sastādīt valdību. Kamēr viņam nav šo funkciju, viņš nav nekas, parasts cilvēks!” sacīja Bunka.

Juristu biedrības valdē darbojas arī bijušais Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks.  Viņš norādīja, ka prezidents varētu konsultēties ar drošības iestādēm un vaicāt par kandidātiem, bet nelūgt to no pašiem kandidātiem.

„Tāda ir vistiešākā prezidenta funkcija, pirms izvēlēties Ministru prezidenta amata kandidātu, iepazīties no specdienestiem ar informāciju par to cilvēku, kuru viņš vēlas nominēt. Un tad, kad iepazinies ar materiāliem, viņam sabiedrībai nav jāpaskaidro, vai viņš ir iepazinies ar kādiem materiāliem vai nav. Tas nav jāsaprot parastiem cilvēkiem. Tas ir jāsaprot pašam prezidentam,” norādīja Reiniks.

Līdzīgu viedokli pauda Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins no „Vienotības”. Viņš atgādināja par esošo kārtību, kas aprakstīta likumā par valsts noslēpumu - pielaidi valsts noslēpumam var saņemt cilvēks, kurš strādā tādā iestādē un ieņem tādu amatu, kas paredz darbu ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Un šis likums būtu turpmāk jāgroza, uzskata Judins.

Juridiskās komisijas deputāts uzsvēra, ka grozījumi ļautu novērst arī nevienlīdzību starp tiem cilvēkiem, kuri iepriekš ieņemto amatu dēļ jau saņēma pielaidi valsts noslēpumam, un iepriekš privātajā sektorā strādājušajiem, kuriem šīs atļaujas nav.

KONTEKSTS:

Valsts prezidents informējis, ka izvirzīs tikai tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, par kuru nebūs šaubu par viņa iespējām saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lai noskaidrotu iespējamību saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam, prezidents aicināja visus trīs potenciālos Ministru prezidenta amata kandidātus – JKP līderi Jāni Bordānu, “KPV LV” pārstāvi Aldi Gobzemu un “Attīstībai/Par!” pārstāvi Arti Pabriku - iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Jau vairāk nekā nedēļu turpinās sarunas par nākamās valdības veidošanu, taču pagaidām vienošanās nav panākta.  Prezidents pēc sarunām ar visām 13. Saeimā ievēlētajām partijām turpina izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu un sagaida, ka turpmākajā partiju konsultāciju laikā tiks panākta vienošanās par vairākuma atbalstu vienam no šiem kandidātiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti