Juridisko zinātņu doktors Uldis Ķinis intervijā Latvijas Televīzijai piektdien uzsvēra – Latvija ar Čalovska gadījumu piesaistījusi starptautisku uzmanību, un šo lietu bez atrisinājuma atstāt nevajadzētu. „Ja jūs paskatāties Federālās izlūkošanas mājaslapā, tad pieci no visvairāk meklētajiem kibernoziedzniekiem ir ar latvisku uzvārdu. (..) Jautājums ir par to, vai mēs vēlamies faktiski kaut ko apkarot, vai mēs vēlamies nostādīt savu politisko uzstādījumu, ka, ziniet, te ir mūsu robeža, te ir mūsu pilsoņi, un mūsu pilsoņi var darīt kādas vien lietas un cūcības viņi vēlas, un mēs viņus uz citām valstīm neizdosim," saka Ķinis.
Viņš skaidro, ka pēc kibernoziegumu konvencijas Latvijai ir tikai divas iespējas – Čalovski izdot tiesāšanai ASV vai arī tiesāt tepat. Pretējā gadījumā var rasties iespaids par Latviju kā valsti, kurā kibernoziegumi netiek apkaroti. Viņš gan pauž pārliecību, ka Latvijā resursu trūkuma dēļ šī lieta tālāk par ierosināšanas stadiju netiktu.
Tas, ka Čalovskim pēc atbrīvošanas nav piemēroti nekādi drošības līdzekļi, daudziem licis domāt, ka viņš Latviju mēģinās pamest. Čalovskis pats gan norāda, ka to negrasās darīt, turklāt viņam tomēr esot nācies parakstīt dokumentu, kas to aizliedz.
„Viens Rīgas centrālcietuma darbinieks ar majora zvaigznēm un zilumu zem acīm jautāja man, uzrakstiet iesniegumu uz Rīgas centrālcietuma priekšnieka vārdu Visocka kungu par to, ka es pēc atbrīvošanas palikšu tur, kur es esmu, kaut gan es nezinu par tādu ierobežojumu. (..) Es tā arī nesapratu, kam tas ir vajadzīgs, bet viņš man tā lika darīt (..) es nezinu, vai mani vispār atlaistu no turienes, ja es neparakstītu," piektdienas rītā LTV raidījumā „Rīta Panorāma" atzina Čalovskis.
Ziņots, ka ceturtdien Čalovski pēc gandrīz gadu ilga apcietinājuma atlaida brīvībā. Viņu apsūdz smagos kibernoziegumus, un ASV prasa viņa izdošanu. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa to aizliedza darīt.
