Deputāti sēdē uzklausīja Stukāna iecerētās prokuratūras darbības attīstības vīziju. Tāpat klātesošie pārsprieda jautājumus, kas saistīti ar prokurora lomu kriminālprocesa uzraudzībā un virzībā, kā arī prokuroru drošību, veicot amata pienākumus, un izglītību.
Stukāns komisijas deputātiem uzsvēra, ka viņa mērķis ir nodrošināt likumību Latvijā un tāpēc viņš izvēlējies kandidēt uz ģenerālprokurora amatu. Stukāns skaidroja, ka prokuratūras uzdevums ir nodrošināt pirmstiesas kriminālprocesu un lietu virzību.
Viņš uzskata, ka esošā kārtība ir uzlabojama, nemainot likumu, bet pilnveidojot prokurora lomu pirmstiesas izmeklēšanā. Tas nozīmē, ka kriminālprocesa virzībā vadošo un galveno lomu jāieņem prokuroram.
Par Stukāna kandidatūru ģenerālprokurora amatam vēl jālemj Saeimai. Komisija lēmuma projektu lūgs iekļaut tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.
KONTEKSTS:
Tieslietu padome lēmusi virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu iecelšanai ģenerālprokurora amatā, par ko gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Tieslietu padomes izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam bija pieteikušies astoņi pretendenti - prokurori Armīns Meisters, Juris Juriss, Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs, Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.
Visi pretendenti bija saņēmuši pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja atzinumu par atbilstību noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.
Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notiek jau pēc jaunajiem noteikumiem. Saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma.
