Krustpunktā

Krustpunktā Lielā intervija. Saeimas deputāte Krista Baumane

Krustpunktā

NBS komandieris Leonīds Kalniņš: 50% iniciatīvu armijas uzlabošanai nāk no karavīriem

Valstij ir pienākums aizsargāt arī viendzimuma partneru ģimenes. Vērtējam ST lēmumu

Jurašs: Pēc ST sprieduma Saeimai jāmaina visi likumi, kas neaizsargā visas ģimenes

Satversmes tiesas (ST) lēmums par visu ģimeņu aizsardzību deputātiem jātver plašāk nekā tikai izmaiņas Darba likumā, par kuru bija lēmums, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Jurašs piekrīt, ka pēc ST sprieduma Saeimai likumi vērienīgi jāpielāgo arī viendzimuma ģimeņu aizsardzībaiJānis Kincis

Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" viņš pastāstīja, ka JKP ir dažādas, galējas pozīcijas par visu ģimeņu, tostarp viendzimumu pāru ģimeņu aizsardzības nepieciešamību. Jurašs uzskata, ka risinājums ir jāatrod.

"Mana pozīcija ir, ka pienācis laiks, lai šo situāciju saprātīgi noregulētu.

Tas, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, ir acīmredzami," sacīja Jurašs.

Politiķis analizēja Satversmes tiesas spriedumu, norādot, ka ģimene tiek veidota, ne tikai stājoties laulībā. Tā var tikt veidota arī ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ. Šādās ģimenēs juridiskās attiecības nekādā veidā nav regulētas. Tādēļ ir nepieciešams veikt padziļinātu situācijas izpēti un izvērtēšanu, lai noteiktu tiesisko regulējumu.

Pēc Juraša domām, nevajadzētu izvēlēties vienkāršāko ceļu Satversmes tiesas sprieduma izpildei, kas paredzētu vienkārši grozījumu Darba likumā, par ko tika iesniegta sūdzība. Deputāts norādīja, ka redz šī jautājuma risināšanu plašāk.

Saeimai vajadzētu izpētīt, kuri normatīvie akti jāmaina, lai izpildītu Satversmes tiesas spriesto, ka valstij jāaizsargā visas ģimenes.

Vienlaikus Jurašs uzsvēra, ka laulība joprojām Satversmē tiek definēta kā savienība starp vīrieti un sievieti.

Bieži vien kopdzīvē esošiem un laulātiem pāriem atšķiras dažādas nodevas, tāpat apgrūtinātas ir bērna pārstāvniecības iespējas, esošo problēmu loku ieskicēja Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere: „Tiesībsargs ir iesniedzis vēl vienu pieteikumu Satversmes tiesā, ka kopdzīves partneriem, kas faktiski veido ģimeni, nodeva ir daudz lielāka nekā tad, ja šī savienība tiktu uzskatīta par ģimeni. Tātad izgaismojas tādi praktiski jautājumi un tiesības piekrist, piemēram, bērna ārstniecībai vai citas lietas, lai otrs cilvēks [šādā ģimenē] netiek uzskatīts par trešo personu."

Diskusijā izskanēja, ka Satversmes tiesas spriedumā dotais termiņš – līdz 2022. gada 1. jūnijam – nav nemaz tik ilgs, lai valdība un Saeima pagūtu sagatavot un izdebatēt nepieciešamās likumu izmaiņas, kam pēc šī sprieduma jāstājas spēkā. Eksperti uzsvēruši, ka nelabvēlīgu vai nepilnīgu Saeimas lēmumu gadījumā sekos nākamās prasības par dažādu ģimeņu tiesības paplašinošām normām. Ne tikai Satversmes tiesā, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

KONTEKSTS:

Satversmes tiesā vērsās sieviete, kuras partnere nesaņēma pēc bērna piedzimšanas paredzēto atvaļinājumu. Tiesa lēma, ka Darba likumā noteiktais par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilst Satversmei. Tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. Likumdevējam jāizdomā, kā izmainīt likumus, lai to panāktu līdz 2022. gada vidum. Likumdevējs var labot Darba likumu vai arī kādu citu normu. Satversmes tiesas spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt