Jurašs atsauc dalību jaunā ģenerālprokurora izvēlē

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija) paziņojis, ka atsakās no dalības ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā Tieslietu padomē.

ĪSUMĀ:

  • Sākas ģenerālprokurora amata kandidātu izjautāšana.
  • Uz amatu kandidē 8 pretendenti, tostarp Tieslietu padomes loceklis Stukāns.
  • Stukāns paziņoja, ka balsošanā un kandidātu izvērtēšanā nepiedalīsies, bet vēros situāciju no malas.
  • Iepriekš kandidātu vērtēšanā bija iecerējis piedalīties Jurašs; viņš tika kritizēts par to.
  • Tagad Jurašs kandidātu vērtēšanai deleģējis kolēģi no Saeimas komisijas.

Juraša vietā cits deputāts

Tieslietu padomē iztaujā ģenerālprokurora amata kandidātusPaula Dēvica

    Dalībai jaunā ģenerālprokurora izvēlē Jurašs deleģējis Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvi Jāni Butānu (Jaunā konservatīvā partija). Par to deputāts paziņojis sociālajā tīklā "Twitter".

    Iepriekš izskanēja bažas par Juraša objektivitāti, jo tieši Ģenerālprokuratūra ir izvirzījusi politiķim apsūdzības. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ieteica Jurašam ētisku apsvērumu dēļ vērtēšanā nepiedalīties.

    Savukārt Jurašs iepriekš uzsvēra, ka neatstatīs sevi no ģenerālprokurora amata kandidātu vētīšanas.

    Tagad, pamatojot lēmumu atteikties no dalības izvērtēšanā, Jurašs norādīja, ka nav tam neviena juridiskā vai ētiskā pamatojuma. Viņš arī uzskata, ka Tieslietu padomē ir vairāki cilvēki, kuri jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā atrodas tiešā interešu konfliktā un viņiem ģenerālprokurora izvēlē nebūtu jāpiedalās.

    “Tomēr, lai novērstu jebkādas politiskās spekulācijas par balsojuma rezultātu, esmu atteicies no lemšanas par jaunā ģenerālprokurora izvēli un Saeimu pārstāvēt esmu deleģējis savu kolēģi Saeimas Juridiskajā komisijā Jāni Butānu.

    Ceru, ka šīs mans solis pamudinās arī citus Tieslietu padomes locekļus daudz kritiskāk izvērtēt savu dalību jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā,” norādīja Jurašs.

    Tikmēr Jurašu aizstājošais deputāts Butāns solīja no partijas biedriem neietekmēties: “Katrs deputāts ir neatkarīgs un augstākā lēmējvara. Līdz ar to ietekmēt kaut kādā veidā deputātu, manuprāt, nav iespējams."

    2 dienas kandidātu iztaujāšanai

    Tieslietu padomē ģenerālprokurora amata kandidātu izjautāšana notiek 8. un 9.jūnijā.

    Sēdes sākumā viens no kandidātiem Juris Stukāns, kurš ir arī Tieslietu padomes loceklis, paziņoja, ka nepiedalīsies kandidātu izvērtēšanā, balsošanā un lēmuma izvērtēšanā, lai izvairītos no interešu konflikta.

    Ar šīm izmaiņām vērtēšanā piedalīsies 14 Tieslietu padomes locekļu. Sēdes sākumā aktīvi diskutēja par to, kā veikt balsojumu, lai ātrāk un efektīvāk nonāktu pie rezultāta. Padomē lēma balsojumu nepieciešamības gadījumā rīkot vairākās kārtās, katrā izslēdzot zemākā rezultāta ieguvēju.

    Uz ģenerālprokurora amatu pretendē Armīns Meisters, Juris Juriss, Alēns Mickevičs, Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.

    Pirmdien savas runas teiks puse no kandidātiem, bet otra to darīs otrdien, kad notiks balsojums. Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sēdē atklāja, ka,

    visticamāk, otrdien vēl netiks pieņemts par atbilstošāko kandidātu.

    Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā virzīs kandidātu, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu, tas ir astoņas balsis. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.

    KONTEKSTS:

    Ģenerālprokurora iecelšana amatā šovasar notiek jau pēc jaunajiem noteikumiem – saskaņā ar Saeimas veiktajiem likuma grozījumiem ģenerālprokuroru  iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki.

    Jurašam, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu, nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā, paziņojis premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), un viņa viedoklim piekrīt arī vairāki citi politiķi. Pats Jurašs gan nepieļāva, ka varētu sevi atstatīt no kandidātu vērtēšanas.

    Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn septembrī sāka skatīt lietu par Juraša, kurš iepriekš bija KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu. Gan Jurašs, gan korupcijas pētnieki iepriekš pauda viedokli, ka kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu ir izrēķināšanās. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti