Jūras telpiskais plānojums parādīs, kur jūrā attīstāma zvejniecība, kur pateicīgāk rūpēties par tūrismu un kur audzēt aļģes vai ražot elektrību ar vēja ģeneratoriem. Dokumenta galvenais mērķis ir līdzsvarota jūras telpas izmantošana, kas sekmē piekrastes iedzīvotāju labklājību, dzīvotspējīgu jūras ekosistēmu, kā arī ar jūru saistīto nozaru ekonomisko izaugsmi.
Jūras telpiskā plānojuma izstrāde Latvijas teritoriālajiem un Ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem kopumā 28 tūkstošu kvadrātkilometru platībā tika sākta pērnā gada sākumā. Dokumenta izstrādē iesaistīta virkne nozaru ekspertu un dažādu sabiedrības grupu pārstāvji, Latvijas Radio pavēstīja Jūras telpiskā plānojuma izstrādes vadītāja Kristīna Veidemane.
Jaunās nozares jūras plānojumā būs, piemēram, vēja enerģijas ražošana. Savukārt akvakultūru attīstībai vieta rasta arī piesārņotajā jūras līcī.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis ("Vienotība") tāda plāna tapšanu slavē, jo jūras izmantošanā līdz šim nav bijis kārtības. Pēdējos gados tikts vien tiktāl, ka piejūras pašvaldībām uzlikts pienākums gādāt par piekrastes joslu. Saulkrastiem jūras plānojumā visvairāk interesē zvejai ierādītās vietas, skaidro Līcis.
Plānotāja Kristīna Veidemane apgalvo, ka jaunajā dokumentā zvejnieku tiesības ierobežotas netiks. Gluži pretēji – tās tikšot noteiktas un sargātas.
Dokumenta sabiedriskā apspriešana jau notikusi Ventspilī un Liepājā, bet ceturtdien, 21.janvārī, gaidāma Saulkrastos un piektdien, 22.janvārī, - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Rīgā.
Plānu gada nogalē varētu apstiprināt Ministru kabinets, un tas spēkā būs līdz 2030.gadam.
