Salacgrīvas zvejnieks Jānis Krūmiņš ir mutīgs un reņģu lomu komentē savā manierē. Bet taujāts par šī pavasara lomu lielumu, joki viņam vairs nav prātā. Krūmiņš atceras ka 1957.gadā, kad sācis iet jūrā, kādreiz trāpījies dabūt pa dienu 100 tonnas malā vest. Tagad labi, ja dabū 10 tonnu pa sezonu reizi.
"Sezona jau ir sākusies, tā reņģe nav, un diezin vai viņa būs," saka zvejnieks.
Arī pieredzējušais zvejnieks Tālivaldis Simsons atzīst, ka reņģu lomi krītas. Zvejnieki ar bažām gaida nākotni, jo mainījusies gan jūras ūdens kvalitāte, gan nu jau arī Salacgrīvas pusē sevi arvien uzstājīgāk piesaka apaļie jūras grunduļi.
"Ūdens ir ļoti piesārņots, pat ļoti, bet es uzskatu, ka lielākā sērga būs šitie jūras grunduļi, tā jau nav vietējā, tie ir migranti," saka Simsons. "Es pašpatēriņam zvejoju lucīšus un domāju, ka lucīšus dabūšu, bet tikai grunduļi bij', lucīši tur kādi pārdesmit štuku, un tikai grunduļi, luču vairs nemaz nav."
Vīri stāsta, ka šī zivs, kas nav mūsu jūras iemītniece, var kaitēt arī reņģēm, kas piekrastes zvejniekiem ir galvenais loms.
Kāda tad ir situācija ar šo no Kaspijas reģiona atceļojušo svešzemnieci? Vai šī zivs tik tiešām apdraud citas sugas un galvenokārt reņģes? Zinātniskā institūta BIOR pētnieks Ivars Putnis apstiprina, ka apaļais jūras grundulis tik tiešām nav izvēlīgs savā ēdienkartē. Jūras grundulis ēd to, kas ekosistēmā ir pieejams, un pamatā tie ir dažāda veida moluski, tārpiņi, taču arī reņģu ikri var veidot kādu daļu grunduļu barības. Zinātnieks uzskata, ka tā būs laba tēma pētīt grunduļu ēdienkarti.
Apaļais jūras grundulis ir invazīva suga, kas savulaik, visticamāk, mūsu jūrā ievesta ar kuģu balasta ūdeņiem un ar katru gadu iekaro arvien lielākas teritorijas. Izplatība vairāk skar Baltijas jūras atklāto daļu, bet pēdējos gados to daudzums palielinās arī Rīgas līcī, un grunduļu populācija aug.
Putnis stāsta, ka viens no ierobežojošiem aspektiem ir šo zivju nozveja, kas aizvadītajā gadā bija 500 tonnas un šogad prognozēts, ka apjoms varētu dubultoties. Institūtā BIOR šobrīd darbojas, lai vēl veicinātu grunduļu zveju. Ir izstrādāti parametri zvejas rīkam, kas būtu jāizmanto apaļo jūras grunduļu zvejā. Tas ir specifisks murds, līdz ar to ir sagaidāms, ka tuvākajā laikā tiks definētas likumdošanas izmaiņas zvejniecības jomā, lai noteiktu, cik daudz un kur šos rīkus varēs izmantot, kādos rajonos un kādā skaitā. Kā svešzemju sugai nekādu ierobežojumu grunduļu ieguvei nebūs.
Pētnieks šobrīd vēl atturas no prognozēm, kā varētu attīstīties apaļo jūras grunduļu populācija, pastāv arī iespēja, ka, sasniedzot noteiktu pieauguma punktu, skaits varētu sākt samazināties. Taču pašlaik vēl arvien ir vērojams šo zivju daudzuma pieaugums.
