Decembra un janvāra vētrās jūra noskalojusi gandrīz piecus metrus no Bernātu krasta. Krasta erozija šajā vietā notiek ļoti strauji. Bernātos jūras malā krustu šķērsu mētājas priedes, kas vētru laikā izrautas ar visām saknēm līdz ar noskaloto krastu. Vietās, kur agrāk no stāvākām kāpām varēja nokāpt pa trepītēm, tagad jāmēģina prātīgi norāpties vai nolekt.
Andris Maisiņš, kurš pētījis Bernātu vēsturi un interesējies par krasta eroziju, stāsta, ka krasta ainava mainās ik pēc pāris gadiem, kad uznāk lielākas vētras, piemēram, 2005. un 1967. gadā piedzīvotie orkāni.
Ja būtu īstenojies iecere un kādreiz prezidenta Jāņa Čakstes teiktais "Te jābūt kūrortam", no tā šobrīd nekas pāri nebūtu palicis, spriež Andris Maisiņš. Kūrorta dibināšanas akmens ar šiem vārdiem gan joprojām apskatāms Bernātu dabas parkā. Kā klints vēl turas vienīgā māja, kas atrodas Bernātu krastā, tās saimnieks māju ir nostiprinājis ar betona bluķiem, pretējā gadījumā tā jau būtu ieskalota jūrā, gluži kā pārējās, par kuru eksistenci liecina vien fotogrāfijas un vietējo cilvēku stāsti. Dažas fotogrāfijas var apskatīt Nīcas senlietu krātuvē, kuru vada Gita Vanaga.
Par aizgājušo laiku godību stāsta Bernātu iedzīvotājs Aivars, arī viņam pieder zeme jūras krastā. Viņa mūža laikā, septiņdesmit gados, jūra krasts atkāpies par 250, varbūt pat 300 metriem. Līdz ar krastu jūrā ieskalojas arī Bernātu vēsture. Grūti pat iedomāties, ka vietās, kur tagad pret sasalušiem ledus blāķiem skalojas viļņi, cilvēki reiz sējuši miežus un audzējuši kartupeļus.
Ar priedēm katrs zemes īpašnieks Bernātos var rīkoties pēc saviem ieskatiem, parasti priedes tiek sazāģētas, bet celmi atstāti krastā. Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis gan stāsta, ka atstājot kokus jūras malā, krastu nav iespējams pasargāt no tālākas erozijas. To apstiprinājis arī profesors Guntis Eberhards, kurš veicis pētījumus par krastu eroziju Latvijā.
Bernātu iedzīvotājs Aivars uzskata, ka krasts nākotnē ir jāstiprina. Savukārt Andrim Maisiņam ir cits viedoklis. Viņš pieļauj versiju, ka Bernātu un Karostas krasta eroziju veicinājusi Liepājas ostas uzbūvēšana. Kamēr vienā vietā jūra ņem, otrā tā liek klāt. Piemēram, Liepājas smalko smilšu pludmales zona paliek arvien lielāka.
Bernāti nav vienīgā vieta, kas vētras laikā zaudē savu krastu, tādi pati situācija ir Liepājā pie ūdens attīrīšanas iekārtām un citviet Latvijā, kur krastus stiprina, piemēram, ar gabioniem. Latvijā nav vienota skatījuma, kā pasargāt krastus no tālāks erozijas, norāda Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Vētru laikā zaudētos īpašumus nekompensē un katrs rīkojas pēc saviem ieskatiem. Pašlaik par krasta eroziju pašvaldību redzējumu apkopo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Brauciet skatīties un baudiet, kamēr vēl ir, arī šādi par mežonīgi skaisto Bernātu krastu mēdz teikt vietējie. Skaidrs ir viens, Bernātu dabas parka gleznainais priežu mežs paliek arvien mazāks. Ja ziema būtu sākusies ātrāk, nekas tāds nenotiktu, spriež Nīcas novada iedzīvotāji. Ziemas laikā krasta dabīgo aizsargvalni veido sasalušais ledus, tikmēr rudens vētras pēdējā desmitgadē pārvērtušās par ziemas vētrām.
Foto: I.Ozola/Latvijas Radio
