Viņš atzina, ka nemilitārās drošības ziņā “caurumi ir”, un galvenais risks ir, ka šajā jomā ir neredzami faktori - bieži vien nevar uzreiz pateikt, vai kāds process, kas sācies sabiedrībā, apdraud drošību vai ved uz labu.
Informatīvais karš ir tikai viens nemilitārās drošības redzamais faktors, ir arī citi faktori, piemēram, sabiedrības integrācijas jautājums, kuru “ mēs 25 gadus ne sevišķi veiksmīgi risinām”, sabiedrības vienotība un kopīgie mērķi, norādīja Jundzis.
Jundzis pauda, ka vienotas receptes vienotības panākšanai nav, un lai gan Latvijā daudz kas tiek darīts, aizvien varām runāt par divkopienu sabiedrību.
Mēs “runājām divās valodās, mums ir dažādas svinamas dienas un dažādi varoņi”, bet Latgalē, piemēram, pierobežā daži domājot, ka valsts prezidents ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins, apgalvoja Jundzis.
Šīs problēmas jālabo politiķiem, bet nav sajūtas, ka šajos jautājumos būtu vienota politika vai programma.
Jundzis norādīja, ka Krievija sabiedrības šķelšanai var izmantot arī “Latgales autonomijas karti”, tāpēc viņu uztrauc runas par latgaliešu valodas statusu, kas, viņaprāt, arī šķeltu sabiedrību.
