“Ir jādomā par Satversmes grozījumiem - hibrīdkara situācijā prezidents neko nevar darīt. Pēc Satversmes 44. panta prezidentam nav iespēju rīkoties ātrāk, kā iebrucēja karaspēks ir spēris kāju pār valsts robežu,” pauda Jundzis, akcentējot to, ka hibrīdkarš nojauc robežas starp iebrukuma un miera periodu.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis piebilda, ka hibrīdkara gadījumā nepieciešams komplekss risinājums. “Ir jāapzinās Latvijas ievainojamība - mūsu vājā vieta ir enerģijas joma, informatīvā telpa, ekonomiskā atkarība no Krievijas tranzīta jomā, kā arī mūsu militārā joma,” sacīja Cepurītis.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) apstiprināja, ka Latvija neapšaubāmi ir iesaistīta hibrīdkarā, kura pamatmērķis ir panākt situāciju, lai valsts ir sagrauta no iekšpuses. Visvairāk tas izpaužas informatīvās telpas jautājumu jomā, kurā tiek izplatīta pret Latviju un Baltijas valstīm vērsta maldīga informācija, kā arī novērojama pastiprināta militārā spēka izrādīšana pie valsts robežām. Tomēr ministrs vēlreiz uzsvēra, ka tiešu militāru draudu līmenis Latvijā ir zems.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL!/TB-LNNK) piekrita, ka informatīvais karš Latvijā notiek jau kādu laiku. Spīkerei grūti precizēt, kurā brīdī informatīvi uzbrukumi pārgājuši kara līmenī, taču viņa vēstīja, ka Latvija meklē veidus, kā pretoties situācijai. “Eiropa ar tās attīstīto demokrātijas pieredzi nav pieradusi pie šāda veida kariem. Mums jādomā par to, kā nostiprināt iedzīvotāju piederību Latvijai, kā likt viņiem justies vajadzīgiem Latvijai,” par iespējamajiem risinājumiem sacīja Mūrniece.
“Ir jārunā par kopēju attīstību. Jāstiprina valsts drošības iestāžu darbība, jāstiprina tiesību aizsardzības sistēma, jāievieš gan jauna samaksu sistēma, jānodrošina valsts robežas drošība un robežjoslas modernizēšana,” par konkrētu risinājumu nepieciešamību vēstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dmitrijs Trofimovs. Tāpat Trofimovs norādīja uz iekšlietu un bruņoto spēku pārapbruņošanas nepieciešamību.
Raimonds Vējonis apliecināja, ka kopā ar iekšlietu ministru tiek domāts par šiem risinājumiem.
Iepriekš jau ziņots, ka hibrīdkarš Ukrainā izrādījies par jaunu drošības izaicinājumu Eiropai un Transatlantiskajai savienībai NATO, pret kuru startēģija vēl nav izstrādāta.
