Ceturtdien Beļģijas varas iestādes uzlikušas arestu Krievijas Federācijas īpašumiem savā valstī. Sākotnējā informācija liecina, ka tas darīts pēc bijušo naftas kompānijas “Jukos” akcionāru lūguma.
„Jukos” akcionāru kompensāciju lietā aresti esot uzlikti Krievijas valsts īpašumiem un aktīviem arī Francijā un Austrijā. Tostarp attiecībā uz valsts televīzijas kanālu „Russia Today.” Bijušo akcionāru pārstāvis norādījis, ka sekot var arī Lielbritānija, ASV un citas valstis.
Bijušie “Jukos” akcionāri vērsušies tiesās ar prasījumu, ņemot vērā Hāgas arbitrāžas tiesas lēmumu piedzīt no Krievijas par labu viņiem 50 miljardus ASV dolāru. Valstīm, kas parakstījuši Ņujorkas konvenciju par starptautisko šķīrējtiesu lēmumu atzīšanu, arī Latvijai, ir jāizskata īpašumu arestu prasības. Latvija konvenciju parakstīja jau 1992.gadā. Latvijā ir daži Krievijai piederošie objekti, piemēram, sanatorija “Jantarnij Bereg”.
Advokātu biroja “Soranien” partneris Agris Repšs portālam Rus.lsm.lv skaidroja, ka šķīrējtiesu lēmumu izpilde par īpašumu arestu notiek ar katras konkrētas valsts tiesas lēmumu, ja šīs valsts tiesā vēršas prasītāji.
“Es domāju, ka viņi [prasītāji] vispirms vērsīsies pie valstīm, kurās koncentrēts vērtīgāks īpašums. Pēc Beļģijas tās būs, pirmkārt, Lielbritānija, Francija, Vācija un Šveice. Latvija noteikti nebūs saraksta augšgalā,” prognozēja jurists.
Ja prasītāji “Jukos” lietā vērsīsies ar lūgumu arestēt īpašumus Latvijas teritorijā, mūsu valsts tiesai vispirms būs jāizvērtē, vai šīs prasījums atbilst Latvijas normatīvo aktu juridiskajiem kritērijiem un vai šķīrējtiesas lēmums atbilst Ņujorkas konvencijai.
Ja tiesa atzīs, ka prasība ir atbilstoša, tad tā būs jāpilda. Taču Latvijas pirmās instances tiesas lēmumu vēl varēs apstrīdēt apelācijas kārtībā. Repšs norādīja, ka šāds process var turpināties no dažiem mēnešiem līdz pat gadam.
Viņš arī prognozēja – ja tiesa pieņemtu prasītājiem labvēlīgu lēmumu, tad Krievijas īpašumiem, visticamāk, vienkārši uzliktu apgrūtinājumu, un Maskava nevarētu ar tiem rīkoties, piemēram, pārdot. Līdz īpašumu pārdošanai izsolē, lai iegūtu naudu Hāgas tiesas lēmuma izpildei, diez vai nonāktu.
Jurists arī uzsvēra, ka Latvijā nav tādu Krievijas īpašumu, kas varētu patiesi interesēt prasītājus, vien daži nekustamo īpašumu objekti, tikmēr ārvalstu bankās glabājas ievērojamas Krievijas zelta rezervju daļas.
Repšs arī uzsvēra, ka Krievijas īpašumu arests ir tiesas kompetence, un to nevar risināt ne politiski ne diplomātiski.
Arī Tieslietu ministrijā uzsvēra, ka Hāgas tiesas lēmumu Latvijā varētu izpildīt, ja prasītāji vērsīsies Latvijas tiesā un tā atzīs to par atbilstošu.
Jau ziņots, ka Beļģijas varas iestādes uzlikušas arestu Krievijas Federācijas īpašumiem savā valstī. Sākotnējā informācija liecina, ka tas darīts pēc bijušo naftas kompānijas “Jukos” akcionāru lūguma. Krievijas puse jau paziņojusi, ka šīs prasības ir politizētas un tiks apstrīdētas. Pagājušā gada vasarā Hāgā bāzētā arbitrāžas tiesa uzlika par pienākumu Krievijas Federācijai izmaksāt bijušajiem naftas kompānijas “Jukos” akcionāriem kopsummā aptuveni 50 miljardus ASV dolāru par savulaik nelikumīgi pārņemtajiem kompānijas aktīviem.
