Lielākā daļa no 189 cilvēkiem, kas bija piesaistīti darbam Briselē prezidentūras laikā, bija nozaru ministriju eksperti. Tagad viņi atgriezīsies savās ministrijās, lai turpinātu iesākto darbu. Prezidentūrā palīdzēja arī daudzi līgumdarbinieki – latvieši, kas dzīvo Beļģijā. Tāpat bija uz brīdi piesaistītie eksperti no Eiropas Savienības institūcijām.
Personāla samazināšana Latvijas pārstāvniecībā ES notiek pakāpeniski – lielākā daļa dodas pašlaik un vēlāk ziemā dosies atpakaļ. Visticamāk, cilvēkiem, kas strādājuši prezidentūrā, būs darbs nozaru ministrijās, jo tajās uz laiku pieņēma darbiniekus.
Juhansone min vairākas lietas, ko ierēdņi apguva prezidentūrā. „Vēl vairāk izkopta prasme klausīties, uzklausīt un sadzirdēt, un tajā pašā laikā darīt, kā esi nolēmis par pareizu esam,” stāsta Juhansone. Tāpat tās ir sarunu vešanas iemaņas, jo prezidentūrā risinājums jāatrod ar 28 valstīm un ES institūcijām. Tāpat viņa min drosmi, jo neesot viegli veidot sarunas ar pieredzējušiem politiķiem, kas atļaujas būt krietni aktīvi, lai sasniegtu rezultātu.
„Tās sarunu vešanas iemaņas, kādas kolēģi sešos mēnešos ieguvuši, zināšanas par Eiropas Savienības procesiem, iet kopā ar viņiem. Tas būs jauns, kvalitatīvi nozīmīgs pakāpiens Latvijas publiskās administrācijas attīstībā,” saka Juhansone.
Tas, vai šie darbinieki tiks novērtēti un izmantotas viņu prasmes, būs atkarīgs no Latvijas ierēdniecības attīstības kopumā.
„Es ļoti gribētu cerēt, ka pietiks spēka un vieduma tiem cilvēkiem, kas lemj par publiskās administrācijas attīstību, ieraudzīt un izveidot sistēmu, kurā mēs šo cilvēku stiprās puses izmantojam maksimāli,” saka Juhansone.
Būtiski ir arī pilnveidot atalgojuma sistēmu, lai konkurences cīņā par spēcīgiem profesionāļiem valsts sektors nezaudētu privātajam, norāda Latvijas pārstāve ES.
Jau ziņots, ka līdz ar jūlija sākumu beidzās Latvijas pusgadu ilgusī prezidentūra ES padomē. Vērtējumos tai izskanējis daudz pozitīvu viedokļu par tehnisko un ierēdniecisko darbu, bet esot pietrūcis stratēģiska skatījuma.
