Judins: Iepazīties ar pabeigtu krimināllietu materiāliem ir sabiedrības interesēs

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25. aprīlī, turpinās izskatīt likumprojektu, kurš paredz ieviest izmaiņas kriminālprocesa likumā un ļaut iespēju sabiedrībai ar mediju starpniecību iepazīties ar pirmstiesas stadijā izbeigtu krimināllietu materiāliem.

Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kurā vērtēja tā dēvēto "Oligarhu lietu", vairāki deputāti rosināja publiskot visus šī izbeigtā kriminālprocesa materiālus, kā arī turpmāk ļaut medijiem iepazīties ar sabiedriski svarīgiem, bet līdz tiesai nenonākušiem procesiem.

Saeimas deputāts Andrejs Judins par iespējamiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā
00:00 / 00:57
Lejuplādēt

Pret šādu priekšlikumu lielākā daļa tiesībsargājošo iestāžu iebilst.

“Tradicionāli daži uzskata, ka kriminālprocess pieder tiesībsargājošajām institūcijām un šīs institūcijas strādā un sabiedrība saņem informācijas tik daudz, cik institūcijas gatavas dot sabiedrībai,” skaidro Saeimas deputāts Andrejs Judins.

“Manuprāt, galvenais priekšlikums ir grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju sabiedrības labā uzzināt vairāk par kriminālprocesu un informēt sabiedrību.

Paredzēts, ka nevis patvaļīgi kāds ņem un publicē ko viņš grib, bet žurnālistam, kurš grib uzzināt par kādu faktu krimināllietā, pirmkārt, viņam būs jāsaņem procesa virzītāja, prokurora vai izmeklētāja, piekrišana un, ja tā piekrišana ir, tad viņš var pētīt informāciju. Piekrišana jāsaņem arī tad, ja vēlas kaut ko publicēt,” pauda Judins.

“Tāpēc man nav skaidrs, kāpēc tad prokuratūrai vai policijai ir tāda liela pretestība. Protams, vieglāk strādāt, ja neviens neko nezina. Bet fakts, ka krimināllieta ir pabeigta, nenozīmē, ka viss, kas atrodas konkrētajos sējumos, nav svarīgs. Tur var būt informācija, kas ir ļoti, ļoti svarīga sabiedrībai. Patlaban lietu nodot arhīvā un pētnieki var iepazīties ar sējumiem. Bet ļoti bieži ir iespējama situācija, ka arī plašākai sabiedrībai vajadzētu būt informētai [par sējumu saturu], tāda interese varētu būt,” norāda deputāts.

Viņš uzsver, pat ja prokuratūra vai izmeklētāji akceptētu iespēju iepazīties, viņiem īsti nav tiesību to informāciju nodot sabiedrībai. “Mēs piedāvājam šādu iespēju nostiprināt likumā,” norāda Judins.

Ja būs sabiedrības kontrole, mums būs jauna situācija, piezīmē deputāts: "Prokuroram būs pilnīgi skaidrs, ja viņš nosūtīs lietu uz tiesu, tad tiesas zālē būs iespēja dzirdēt un vērtēt informāciju. Bet, ja lieta ir izbeigta sakarā ar kaut kādu apstākļu [kopumu], iestājies noilgums vai, piemēram, prokuratūra neizpildīja savu darbu kvalitatīvi, tad būs sabiedrības kontrole."

KONTEKSTS:

KNAB 2017.gada februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Vēlāk žurnāls "Ir" publiskoja “Rīdzenes sarunas”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.

Tas raisīja plašu rezonansi, tika apšaubīta likumsargu darba kvalitāte un lēmums šo lietu izbeigt, un Saeimā tika izveidota "oligarhu lietai" veltīta izmeklēšanas komisija. Saeimas komisija darbojās līdz 2018.gada janvārim, un darba noslēgumā komisijas vadītāja Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”) izklāstīja pusgada laikā izdarītos secinājumus.

Nedēļu pēc tam Saeima izskatīšanai komisijās nodevusi likumprojektu, kas paredz publiskot visus tā dēvētās oligarhu lietas materiālus, tostarp viesnīcā „Rīdzene” notikušo sarunu audioierakstus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt