Jaunākie NVA dati gan liecina par to, ka starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību 15% ir ekonomisti un gandrīz 13% - inženieri. Tajā pašā laikā darba devēji sūrojas par inženierzinātnes speciālistu trūkumu.
NVA norāda, ka šāda tendence iezīmējusies jau labu laiku. Taču tas varētu būt skaidrojams ar to, ka lielo inženieru-bezdarbnieku skaitu veido speciālisti, kas izglītību ieguvuši vēl padomju laikā. „Mūsu aplēses ir tādas, ka šie inženieri, kas ir mūsu datubāzē, ir pamatā gados vecāki cilvēki, kuriem tā izglītība vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Un darba devēji meklē inženierus, kas spēj strādāt ar jaunām tehnoloģijām, jaunām iekārtām,” NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks Egils Vidžups.
No kopējā bezdarbnieku skaita augstāko izglītību ir ieguvuši 14% un NVA skaidro – augstskolu beidzējiem ir arī krietni mazāks risks kļūt par ilgstošajiem bezdarbniekiem.
Lai vēl vairāk samazinātu bezdarbnieku ar augstākās izglītības diplomu, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) plāno veidot augstskolu absolventu reģistru. Tajā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus, iezīmētos skaidra aina par katru studiju programmu, cik tās absolventi atraduši darbu, cik strādā savā specialitātē un kāds ir vidējais atalgojums. Tas ietekmētu ne tikai programmu prestižu, bet arī budžeta vietu sadalījumu.
„Es domāju, ka būtu tiešām ļoti grūti pārliecināt nodokļu maksātājus piešķirt finansējumu tām studiju programmām, kur absolventi nevar atrast darbu vai kur mēs redzēsim, ka viņu vidējais atalgojums nemaz nav tik atšķirīgs no to cilvēku atalgojuma, kuri apguvuši, piemēram, profesionālo izglītību,” norāda ministrs. Absolventu reģistrs darbu varētu sākt pēc gada.
Pašlaik katram trešajam bezdarbniekam ir profesionālā izglītība, tomēr Nodarbinātības valsts aģentūrā skaidro – arī šeit jāņem vērā vecuma faktors. Savukārt ar vidusskolas izglītību vai vēl zemāku šobrīd ir vairāk nekā puse bezdarbnieku.
