Neizbraucamie ceļi reģionos skaudri iezīmē situāciju ar aizvien pieaugošo lauku reģionu iztukšošanos. Iedzīvotāji uzskata, ka gluži kā pilsētnieki pelnījuši pārvietoties, tāpēc vajadzīgi labi ceļi. Savukārt ceļu uzturētāji norāda, ka kvalitatīvs asfalta segums mazapdzīvotos reģionos ir tāls sapnis. Tas pats attiecas arī uz daudziem citiem pakalpojumiem. Administratīvās izmaksas samazinātu sadarbības teritoriju izveide, taču par to arvien nav skaidrības.
Rīgas reģions ir vienīgais visā valstī, kur vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums, citur tas samazinās. Sarūkot iedzīvotāju skaitam, pieaug administratīvo izmaksu, kā arī infrastruktūras izmantošanas slogs.
Piemēram, vienam Latvijas iedzīvotājam jāapmaksā četras reizes vairāk metru autoceļu nekā vidēji vienam Eiropas iedzīvotājam.
Brienot pa rūgstošajiem autoceļiem, iedzīvotāji Neretas novadā norāda uz netaisnību. Ceļi ar katru gadu kļūst arvien sliktāki, apgrūtinot iespēju nokļūt darbā. "Es maksāju nodokļus, un man ir jāvar pārvietoties pa ceļu. Pareizi?" vaicā Neretas novada iedzīvotāja Nata Kaktiņa-Vitkovska.
Saskaņā ar ''Latvijas Valsts ceļu'' karti, šiem reģionālajiem ceļiem Neretas novadā ir ļoti zeme satiksmes intensitāte. Kartē ar spilgtu krāsu iezīmētais uzskatāmi parāda, kuri autoceļi tiek izmantoti visaktīvāk. Un šie dati savukārt liecina, ka gandrīz 70% visas Latvijas autotransporta pārvietojas vien pa 10% valsts autoceļu. "Latvijas Valsts ceļiem" tas savukārt liek izvērtēt prioritātes – kur ieguldīt jau tā niecīgos resursus ceļu remontiem. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) norāda – ir jāapzinās, ka reģionu uzturēšana ir dārga, bet šī cena ir jāmaksā.
"Neviens skaitlis kā tāds pliks skaitlis nav svarīgs. Būtiski ir nodrošināt pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Neatkarīgi no tā, vai tā ir Rīga, Daugavpils, nezinu, Viļaka, Pāvilostā. Visā Latvijas teritorijā," uzsver LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Praksē gan novados taupības nolūkā nākas samazināt pakalpojumu skaitu. Piemēram, Limbažu novada pagastos ne vien samazināts pagasta pārvaldēs strādājošo skaits, bet arī vairākas bibliotēkas pirms dažām nedēļām bijušas spiestas pāriet uz pusslodzi, tādā veidā gadā ietaupot 8500 eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati parāda, ka 51 no 110 novadiem iedzīvotāju skaits nesasniedz 5000.
Tāpēc jau ilgāku laiku tiek runāts par sadarbības teritoriju veidošanu starp novadiem, lai samazinātu administratīvās izmaksas un līdzekļus ieguldītu jēgpilni.
"Pašvaldību vadītāji ļoti baidās par saviem krēsliem, un visā viņi saskata savu apdraudējumu. Tas ir izglītības reformā. Tas ir šis VARAM piedāvājums par sadarbības teritorijām un viss, kas viņiem tiek piedāvāts, visur viņi saskata risku, ka kāds viņus cenšas apvienot," norāda VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Tikmēr LPS vadītājs pauž, ka sadarbība starp novadiem jau pašlaik ir laba un arī administratīvās izmaksas mazajos novados nevar uzskatīt par nepamatotām. Kaminskis sadarbības teritoriju veidošanu piektdien grasās vēlreiz apspriest ar nozares ministru, tāpēc šodien sadarbības teritoriju jautājuma attīstību vēl nekomentēs.
"Nepārtraukti ir jāveic nopietna analīze, un arī šajā gadījumā ir jāturpina darbs," piebilda LPS vadītājs.
