Nakts ziņas

Igaunija un Somija vienojas par reģionālā gāzes termināļa projektu

Nakts ziņas

No Babītes ezera izceļ kārtējos tīklus

Ekspertīžu rezultātus joprojām gaida

Joprojām gaida ekspertīžu rezultātus par Zolitūdes traģēdiju

Piektdien aprit gads kopš Zolitūdes traģēdijas. Izmeklēšanai svarīgas ir ekspertīzes par veikala sabrukšanas iemesliem un notikušā ietekmi uz blakus esošās jaunuzceltās dzīvokļu mājas drošību. Šo slēdzienu joprojām nav. Un arī iesaistītie joprojām izvairās no publiskiem komentāriem.

Traģēdijas vietā palikušās 12 stāvu dzīvojamās ēkas tehniskā stāvokļa ekspertīzes veikšanai projekta attīstītājs “Homburg Zolitūde” pērnā gada nogalē piesaistīja starptautisku uzņēmumu “Aecom”. Ceturtdien kompānijas pārstāvji – gan no Lielbritānijas, gan vietējā biroja piedalījās konferencē par būvniecības kvalitāti.

Lūgti komentēt ekspertīzes gaitu, viņi atsaucās uz konfidencialitātes līgumu, kas paredz, ka bez „Homburg” akcepta nevar teikt ne vārda. “Aecom” Baltijas reģiona direktors piedāvājās sazvanīt attīstītājus. Saņemtā atbilde – komentārus nesniegt.

Tieši no “Aecom” ekspertu slēdziena lielā mērā būs atkarīgs, kas tālāk notiks ar  daudzdzīvokļu namu. Kā zināms, Rīgas būvvaldes izsludinātais konkurss par vēl vienas ekspertīzes veikšanu beidzies bez rezultātiem, tāpēc būvvalde paļausies uz šo ekspertu slēdzienu.

Ja ēku atzīs par apdzīvojamu, „Homburg” varēs paši lemt, kā īpašumu tālāk attīstīt. Bet traģēdijā cietušie un apkārtējie iedzīvotāji uzstāj uz mājas nojaukšanu.

Pēc traģēdijas veikala sabrukšanas iemeslu analīzei tika izveidota Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu grupa. Sākotnēji tika plānots, ka slēdziena sagatavošanu finišēs šī gada rudenī. Taču, kā Latvijas Televīzijai paskaidroja Valsts policijā, pārbaužu gaitā gan izmeklētājiem, gan ekspertiem radušies papildu jautājumi tādēļ, lai rezultāts būtu iespējami kvalitatīvs, slēdziena pabeigšanai vajadzīgs papildu laiks. Tā saturs pagaidām paliek sabiedrībai nezināms.         

Lai kā rezultētos traģēdijas iemeslu skaidrošana, eksperti norāda – pārmaiņas būvniecības nozarē jau notiek. Uzņēmumi vairāk uzmanības veltot izpildījuma kvalitātes kontrolei.

Tikmēr jaunais būvniecības likums tiek vērtēts gan kā pozitīvs solis situācijas uzlabošanā, gan asi kritizēts. Pastāv uzskats, ka tas radīs jaunus administratīvus slogus. „Mēs mēģināsim tagad katram teikt priekšā, kas viņam ir jādara un kādā veidā. Faktiski likumdevēji un juristi mēģinās tagad regulēt inženierus. Tas ir nepieņemami. Mēs visu laiku fokusējamies uz procesiem un nerunājam par izpildījumu. Joprojām mums Latvijas regulējumā nav tehniskās prasības noteiktas – ko tad mēs gribam, kādas prasības mēs izvirzām būvei,” saka Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes politikas eksperts Pēteris Druķis.

Druķis uzskata – kamēr turpinās balstīties uz tehniski novecojušiem padomju būvnormatīviem tā vietā, lai valsts izstrādātu skaidras būvju tehniskās prasības, tikmēr nozarē nebūs ne kārtības, ne kvalitātes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt