Jogas skolotāja: Šis laiks jāizmanto mācībām un prasmju papildināšanai

Šis laiks ir jāizmanto, lai mācītos un papildinātu savas prasmes – tā vērtē jogas pasniedzēja, valmieriete Kristīne Joshi, kurai tāpat kā daudziem citiem, kuri pasniedz dažādas  sevis pilnveidošanas nodarbības, šobrīd ir dīkstāves laiks. Kristīne ir Latvijā viena no retajām  sertificētajām jogas pasniedzējām, kura to apguvusi tās dzimtenē, – septiņus gadus viņa mācījusies un strādājusi Indijā, Taizemē un Nepālā.

Jogas skolotāja: Šis laiks jāizmanto mācībām un prasmju papildināšanaiIveta Čigāne

"Svarīgā pozīcija ir stāvēt uz galvas; tad, kad mēs stāvam uz galvas, asinis pietek galvai un mūsu prāts paliek asāks," stāsta Joshi. Nostāties uz galvas vai arī izpildīt kādu citu no jogas pozām Kristīnei nudien nav problēmu, protams, tas ir daudzu gadu treniņš.

"Ko tas dod veselībai? Caur jogu mēs atveram locītavas, stiprinām locītavas, tāpēc arī ir tie elastīgie indiešu večuki, viņi vēl joprojām no šādas pozīcijas [sēdus] var piecelties stāvus, viņiem ir 95 gadi, viņi var apsēsties, un viņi var piecelties, un tas ir tas veselības ieguvums, kāpēc mēs nodarbojamies ar jogu.'' Kristīne gan arī uzsver, ka joga nav tikai fiziska sevis pilnveidošana, bet ir daudz plašāks jēdziens un filozofija, kas veidojusies vairāku tūkstošu gadu laikā. 

''Joga burtiskā tulkojumā ir prāta, elpas un ķermeņa savienība, un uz paklājiņa, nodarbojoties ar jogu, mēs šo kopumu savienojam kopā, un mēs esam pārliecināti par to, kas mēs esam, un mēs veidojam balansu, savienojot prātu, elpu un ķermeni,'' skaidro Kristīne. Interese par jogu bija arī pamatā, kāpēc Kristīne nolēma to apgūt valstīs, kur tā ir radusies, un tā pirms septiņiem gadiem sākās viņas ceļš pasaulē, lai mācītos un lai praktizētu jogu.

"Es zināju, ka es gribu apgūt jogu, kur tā ir radusies, pie tiem, kuri to praktizē jau no dzimšanas. Viņiem joga ir iekļauta arī mācību vielā, gan Indijā, gan Nepālā tas ir mācību priekšmets, tāpat kā mums ir sporta nodarbība, tā viņiem jogas nodarbības ir, jau sākot no mazākajām klasēm, un tas principā ir dzīves stils," atzīst jogas skolotāja. 

Kristīne ir ieguvusi vairākus sertifikātus un pēc septiņiem prombūtnes gadiem atgriezusies Valmierā, kur viņai ir sava jogas studija. Bet kā ieguvumu, dzīvojot Taizemē, Indijā un Nepālā, viņa vērtē to, ka šī pieredze mainījusi arī viņas vērtību skalu.

"Tas ir tas, kāpēc es ceļoju, kāpēc es izdomāju braukt uz tādām valstīm kā Nepāla un Indija, kurās tiešām ir salīdzinoši grūti izdzīvot no praktiskā viedokļa, arī mentālā viedokļa, līdz ar to tas atver tavu prātu, kad  tu izkāp no savas komforta zonas. Kad tu aizbrauc uz Indiju, tev ir valoda, kuru tu nesaproti, kultūra, kuru tu nesaproti, ēdiens, ko tu varbūt nesaproti, un tev ir jāpārkāpj sev un jāpieņem tas, ko tu redzi, nevis jāmaina. Tu nevari aizbraukt uz svešu valsti un kaut ko mainīt, tāpat tu arī saproti, cik tavas problēmas ir mazas," norāda Joshi.

Dzīvojot šajās mums tik eksotiskajās valstīs, pieredze ir bijusi visai skaudra, jo nācās šīs zemes iepazīt ne jau ar tūrista acīm.

"Ko nozīmē, ka tu neesi tūrists tādās valstīs? Tas ir – visu laiku tev ir jācīnās, tev ir jābūt tīģerim, un tad, kad es pārvācos uz Indiju, jebkāda princese manī nomira; es dzīvoju it kā savā skaistajā mājiņā okeāna krastā, bet es no rīta pamostos – zirneklis man blakus, čūska man pie gultas; atveru logu, redzu – tur puma staigā, un tad ir tāds: vau! Es īstenībā dzīvoju zoodārzā, ja es tagad iziešu ārā no mājas, mana dzīvība ir… tā čūska varēja būt manā gultā, tas zirneklis varēja būt uz manis, un viss pārējais tik tiešām liekas sīkums, izņemot tevi un ka tu esi dzīvs un tu elpo. Nepālā ir tieši tas pats, tu no rīta pamosties, un tev pa krānu netek ūdens, dzeramais ūdens nav attīrīts un pudelēs atvests uz to rajonu, kur tu dzīvo. Tev vienkārši nav ko padzerties – krānā netek ūdens, veikalā nav ūdens. Skaidrs, ka tev gribas braukt atpakaļ, bet es domāju, mana personība lieliski progresēja un auga, dzīvojot šādās valstīs," pauda Joshi.

Pati galvenā atziņa, kuru Kristīne guvusi Indijā un Nepālā, kas tagad lieti noder,  ir tas, ka daudz vairāk spēj novērtēt to, ko dod  Latvija.

"Latvijā, es uzskatu, ir ārkārtīgi ērta dzīve, ārkārtīgi; no visām valstīm, kur es esmu bijusi, Latvijā mums ir svaigs gaiss, ko ieelpot, garšīgs ēdiens un viss pārējais. Kad tu aizbrauc uz tādu valsti  kā Nepāla, kur nav tekošs ūdens krānā, nav apkures sistēmas, bet ir auksts, ceļi ir bezceļi, pat galvenās nozīmes ceļi, un tad tu novērtē šis mazās lietas, kad atbrauc uz Latviju: ceļi patiesībā ir gludi, tu neiekrīti caurumā pēkšņi, nav zemestrīces, kur tev vienkārši sabrūk māja aiz muguras; tu vairāk tad spēj novērtēt šīs lietas. Diemžēl Latvijā, sēžot šeit, es nekad to nebūtu sapratusi, es vēl aizvien uztrauktos par absolūtiem sīkumiem, tāpēc tādas valstis kā Nepāla ļoti izmaina dzīves uztveri, man liekas, tad, atbraucot atpakaļ uz Eiropu, ir vieglāk dzīvot," tā Joshi.

Arī par šo laiku, kad nākas būt dīkstāvē, Kristīne nesūdzas, jo atzīst, ka ir  daudz  kas vēl jogā jāapgūst, jāpilnveido – ik dienu ir  treniņi. Un vēl kas svarīgi šajā laikā – praktizējot jogu,  ir mazāk spriedzes par lietām un ārējiem apstākļiem, kurus mums nav iespējams ietekmēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt