“Jau tālākajā valdības veidošanas procesā esam gatavi to papildināt un uzlabot,” paziņojumā medijiem norāda Bordāns.
Darbu plāns ir sadalīts 11 lielos blokos:
1. Nelokāms eiroatlantiskais kurss
Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā (ES) ir jāturpina un jāstiprina. JKP piedāvā īpašā likumā noteikt, ka aizsardzībai jāatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta, “neatkarīgi no apstākļiem”. Tāpat Latvijā jāturpina izvietot NATO spēkus.
Taču jāiestājas pret ekonomisko bēgļu iepludināšanu Latvijā un ES.
Savukārt valstiski nozīmīgus amatus jāaizliedz ieņemt padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem.
2. Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara
Nepieciešams atteikties no ofšoriem, banku sektorā jāmazina nerezidentu “netīrās” naudas ieplūšana.
Nepieciešams padarīt efektīvāku drošības iestāžu darbu, izveidot atsevišķu tiesu specializāciju ekonomisko un finanšu noziegumu jomā, taču dekriminalizēt sīkus noziegumus.
Izveidot jaunu policijas augstskolu.
Jāturpina stiprināt maksātnespējas administratoru statuss un uzraudzības sistēma.
3. Efektīva valsts pārvalde
Centralizēt atbalsta funkcijas, uzticot tās Valsts kancelejai (VK) vai kādai citai iestādei (algu grāmatvedība, personālvadība, iepirkumi, informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumi; vienotie pakalpojumu centri).
Noteikt amata termiņu ierobežojumus valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem līdz 10 gadiem.
Centralizēti pārvaldīt valsts uzņēmumus, ko uzticētu nelielai, neatkarīgai, augsti kvalificētai un labi apmaksātai profesionālu ekspertu un finansistu komandai.
Pārdot lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu akcijas nelielā apjomā, piemēram, 20% no pamatkapitāla, vai ievietot obligācijas biržā.
Izveidot īpašu IT lietu biroju, “lai neatkārtotos e-veselības un e-skolas stāsti”.
Apvienot Konkurences padomi ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, ietaupījumu izmantojot, lai palielinātu iestādes finansiālo un izmeklēšanas kapacitāti.
Likvidēt Privatizācijas aģentūru un slēgt atlikušos privatizācijas sertifikātu kontus.
4. Stipri reģioni un moderna lauksaimniecība
Virzība uz piecu reģionu modeli ar valsts ieceltiem prefektiem, lai sakārtotu valsts pakalpojumus, izglītības un veselības sistēmu utt., ko vēlams izdarīt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām un jaunajam ES fondu plānošanas periodam.
Veicināt pašvaldību uzņēmumu akciju pārdošanu nelielā apjomā, piemēram, 10– 20% no pamatkapitāla.
Visā Latvijā ieviest vienādu nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu sistēmu.
Daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem (piem., 15%) varētu novirzīt tām pašvaldībām, kurās tiek veidoti uzņēmumi.
Lauksaimniecībā noteikt subsīdiju regresiju - ja platības virs 300 hektāru, lielās saimniecības jau ir efektīvas un "var iztikt bez subsīdijām”, tā vietā naudu novirzot jauno lauksaimnieku un mazo, efektīvo komersantu (piem., zemnieku, kas nodarbojas ar bioloģiski tīru lauksaimniecību) atbalsta programmām.
Nepieļaut platībmaksājumus tikai par zāles nopļaušanu (“zaļie hektāri”) – katrs Latvijas zemes hektārs ir tautsaimniecības resurss, no kura jāspēj gūt saimnieciskās darbības ienākumus vismaz 1000 eiro apmērā.
5. Uzņēmējdarbībai draudzīga vide
Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citu kontroles iestāžu darbību padarīt atbalstošu, konsultatīvu, nevis ar sodošu attieksmi.
Pārstrādāt Likumu par grāmatvedību, tostarp ieviešot iespēju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vest grāmatvedības uzskaiti.
Steidzami vienkāršot un paātrināt būvniecības saskaņošanas procedūras.
Reformēt bezdarbnieku apmācības sistēmu, padarot to efektīvāku un atbilstošāku darba tirgus prasībām.
JKP kā prioritāti atbalstīs 1,5% no IKP finansējuma atvēlēšanu zinātnei.
Pārveidot Patentu valdi par iestādi, kas ne tikai birokrātiski apstrādā patentu pieteikumus un sūdzības, bet ir atbildīga par intelektuālā īpašuma politikas attīstību, kā arī apmācību šajā jomā.
6. Cilvēks – galvenā vērtība
Vispārējā izglītībā valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda – valsts valoda. Saglabāt mazās skolas.
Latgaliešu valodas, Latgales novadmācības pasniegšana Latgales skolās.
Vidusskolas nodot valsts pārraudzībā, vidusskolās noteikt minimālo skolēnu skaitu.
Jaunā mācību satura ieviešana jāveic jau no 2020. gada – pēc iespējas drīzāk jāatsakās no “faktocentriskās” izglītības, ieviešot sistēmu, kuras pamatā būtu kritiskā domāšana, un jāatjauno obligātie fizikas, ķīmijas un matemātikas eksāmeni vidusskolniekiem.
Augstākajā izglītībā vairāk jāpiesaista ārvalstu pasniedzēji, piem., vismaz 20% no kopējā profesoru skaita; vismaz trešdaļa no mācību satura jāpasniedz angļu valodā.
7. Veselība – būsim sveiki, veseli
Valstij jāfinansē neierobežots skaits laikus pieejamu un pamatotu izmeklējumu veikšana, tajā pašā laikā bargi sodi jāpiemēro tiem, kas sistēmu izmanto ļaunprātīgi.
Gaidīšanas laiks, lai uzsāktu onkoloģisko ārstēšanu, veiktu datortomogrāfiju un neakūtas operācijas, tiks samazināts.
Pacientu līdzmaksājums jāsamazina, lai viņus neatturētu vērsties pie ārsta.
Ārstu algu gada laikā celt līdz vismaz līdz 1700 eiro “uz rokas”; medmāsu algas līdz vismaz 800 eiro “uz rokas”.
Pilnībā likvidēt “spēļu elles” mikrorajonos un mazpilsētu centros. Paliks tikai dažas spēļu zāles Rīgas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
8. Rīcības plāns 3x500
Minimālā alga, neapliekamais minimums algām un pensijām būs 500 eiro mēnesī jau tuvākajā laikā (plāns 3x500).
Minimālā pensija – 200 eiro jau no 2019.gada.
Valsts pabalsts ģimenēm būs 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro bērnu un 150 eiro par trešo bērnu.
Nulles budžets, kas paredz aptuveni 20 miljonu eiro ietaupījumu, katru gadu rūpīgi izvērtējot, ko izņemt no valsts budžeta bāzes.
9. OIK mazināšana un energoefektivitāte
Jāiesniedz Konkurences ģenerāldirektorātam Briselē adresēts paziņojums, ka Latvija nekavējoties pārstāj valsts atbalsta sniegšanu TEC-2.
“Latvenergo” uzkrātais kapitāls 454 miljonu eiro apmērā ir jānovirza OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem, nevis “Latvenergo” atbalstam līdz 2028. gadam.
Strauja valsts uzņēmumu “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” izmaksu un investīciju plānu optimizācija, jo sadales/pārvaldes tarifi Latvijā ir visaugstākie Baltijā.
Atbalstīt nacionālā gāzes termināļa – Skultes LNG – realizāciju, lai nodrošinātu gāzes piegādes neatkarību no Krievijas.
10. Ostas, dzelzceļš, autoceļi, lidostas
Lielās ostas pilnībā jānodod valsts kontrolē. Ostās jāpārskata nomas līgumi, lai infrastruktūru var pārdot/iznomāt investoriem.
“Pasažieru vilciena” jauno vilcienu iepirkumu par aptuveni 200 miljoniem eiro var finansēt no dzelzceļa elektrifikācijas projekta finansējuma, tādējādi pietaupot fiskālo rezervi citām valsts prioritātēm.
Iekšzemes lidojumi uz Daugavpili jau no 2020. gada.
11. Latviešu valoda un diaspora
Latviskās plašsaziņas līdzekļu telpas stiprināšana – sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu attīstība, piesaistot sabiedrisko mediju finansējumu noteiktam procentam no valsts IKP.
Kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos maksimāli informēt tautiešus pasaulē par jaunām darbavietām Rīgā un reģionos.
Paplašināt un aktīvāk piedāvāt pirmā mājokļa programmas iespējas tiem, kas domā atgriezties vai jau ir pieņēmuši lēmumu to darīt.
KONTEKSTS:
Sarunas par nākamās valdības veidošanu turpinās jau ceturto nedēļu, taču pagaidām vienošanās nav panākta. Valsts prezidents pēc iepriekšējām sarunām ar visām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izvērtēja Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) un Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") kandidatūras premjera amatam, bet 26.oktobrī atzina, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs.
Ja partijas nespēs panākt vienošanos par nākamo koalīciju, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc pirmās jaunievēlētās 13.Saeimas sēdes vēlreiz tiksies ar trīs potenciālajiem premjera amata kandidātiem – Jaunās konservatīvās partijas līderi Jāni Bordānu, “KPV LV" kandidātu Aldi Gobzemu un “Attīstībai/Par!” pārstāvi Arti Pabriku, un trešdien, 7.novembrī, varētu nosaukt vienu kandidātu, kuram būs uzdevums izveidot valdību.
