Dienas notikumu apskats

Pirmajā gadā pēc soda izciešanas, atkārtotu noziegumu izdara katrs piektais likumpārkāpējs

Dienas notikumu apskats

Britu mediji: Krievija nostiprina savu ietekmi un militāro klātbūtni Lībijas austrumos

JKP premjera kandidāts Jānis Bordāns sola konkretizēt valdības aprises piektdien

JKP premjera amata kandidāts Bordāns sola konkretizēt valdības aprises piektdien

Otrā valdības veidošanas sarunu diena trešdien, 10.oktobrī, iezīmējās ar pretrunām starp sarunu dalībniekiem. Partija „KPV LV” aicināja nomainīt Zaļo un Zemnieku sarunu komandas locekļus. Savukārt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts Jānis Bordāns paziņoja par nevēlēšanos veidot kopīgu valdību ar šo politisko spēku, un valdības aprises solīja konkretizēt 12.oktobrī.  

ĪSUMĀ:

  • JKP tikās ar iepriekš kritizēto Nacionālo apvienību un aicināja fokusēties uz sarunām.
  • Arī NA aicina pārvarēt nesaskaņas; par darbu valdībā vēl nerunā.
  • NA līderis Dzintars: Sadarbība ar JKP vienā vai citā formā būs.
  • JKP paziņo, ka ar “zaļzemniekiem” valdību neveidos.
  • “Attīstībai/Par!” pārsteidz nostāja pret ZZS; aicina runāt, pirms vilkt sarkanās līnijas.
  • “KPV LV” sākumā runās ar visiem, izņemot “Saskaņu”; aicina ZZS mainīt sarunvedējus.
  • ZZS sarunvedējus nemainīs un JKP valdību bez līdzdalības neatbalstīs.
  • JKP tikšanās ar “Jauno Vienotību”: kopsaucēju ir daudz.
  • LTV: Sarunu dalībnieki - “Attīstībai/Par” šķitis, ka “KPV LV” ir konstruktīvāki.
  • Kuluāros izskan: Pabriks minēts kā Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāts.

Nacionālā apvienība (NA) bija pirmais politiskais spēks no tā sauktās „vecās” koalīcijas, kura pārstāvji atnākuši uz pārrunām ar Jaunās konservatīvās partijas vadību. Pirms vēlēšanām JKP politiķi pārmetuši Nacionālās apvienības līderiem šaubīga finansējuma saņemšanu no maksātnespējas administratora. Šobrīd Bordāns piedāvāja mainīt uzmanības fokusu un koncentrēties uz valdības veidošanu.  

„Dzīve ir process. Nevar pateikt, ka mums nav aizdomu, - mums ir aizdomas. Šobrīd mēs rīkojamies tā, kā ir noteikusi konstitūcija, un tā, kā jārīkojas valstsvīriem. Mums ir jāveido valdība,” pauda Bordāns.

“Šobrīd mums ir svarīgi strādāt gan Saeimā, gan valdībā. Pratīsim nodalīt cilvēcisko no būtiskā,” piebilda Bordāns.

Arī Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars aicināja pārvarēt nesaskaņas, ņemot vērā kopīgo vērtību izpratni. Tomēr par kopīgu darbu valdībā vēl netiek runāts.

„Ir pāragri runāt par nākamās valdības sastāvu, bet tas, ka ar JKP būs sadarbība tādā vai citādā formā, esmu pilnīgi drošs,” sacīja Dzintars.

Par izmaiņām potenciālās valdības sastāvā ļāva noprast „konservatīvo” tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem. Bordāns paziņoja, ka ar šo politisko spēku kopīgu valdības veidošanas ceļu neies.

„Mēs izvēlējāmies no tām partijām, kuras partijas ir ievēlētas. Labāk, manuprāt, ir [strādāt] ar mazāk partijām, un neveidot maksimālu skaitu. Turklāt JKP ir svarīgi tiesiskuma aspekti,” sacīja Bordāns.

Jānis Bordāns norādījis, ka ZZS būtu laba opozīcijas partija, un to nosakot vēlētāju griba, balsojot par jauniem politiskajiem spēkiem.

Šis paziņojums likās pārsteidzošs ne vien ZZS, bet arī pārējiem valdības veidošanas sarunu vedējiem – „KPV LV” un „Attīstībai/Par!”, kuri tajā brīdī atradās vienā pārrunu telpā.

„Es biju cerējis, ka neviena no partijām, kas uzņemsies iniciatīvu veidot koalīcijas aprises, nesāks vilkt līnijas pirms sarunām. Es ceru, ka šī dinamika neturpināsies,” pauda “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts.

Paralēli “konservatīvo” sarunām, tādas rīko arī otra partija, kas ieguvusi tikpat lielu balsu skaitu -  “KPV LV” – tā trešdien tikās ar “Attīstībai/Par”.

Pavļuts arī trešdien nenoliedza, ka piedalās paralēlajā sarunu procesā par valdības veidošanu gan ar “KPV LV”, gan ar JKP, bet ar kuru no tām pozīcijas varētu būt tuvākas, neatklāj.

„Es ļaušu tām partijām, kuras ar lielāku mandātu skaitu ievēlētas, turpināt šo pirmo apli, un kopsavilkumu veiksim labākajā gadījumā pēc šī pirmā apļa beigām,” sacīja Pavļuts.  

Arī „KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems atzina, ka vēlas pabeigt pirmo sarunu apli ar visām partijām, izņemot „Saskaņu”, taču aicinājis Zaļo un Zemnieku savienību deleģēt sarunām tautas mandātu ieguvušos politiķus.

„Mums vieglāk sarunas vest, pildot solījumus vēlētājiem. Nostāšanās pozīcijā to apgrūtina. Mēs piedāvājam risinājumu – vismaz vienu sarunu izvest. Šajā sarunā mēs aicinām piedalīties [pašreizējo premjeru Māri] Kučinska kungu un [Armandu] Krauzes kungu no ZZS. Bet līdz šim mums nav bijuši lēmumi par to, ar ko iesim vai neiesim koalīcijā,” informēja Gobzems.

Gobzems tomēr nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu, vai līdzīgu aicinājumu izteiks arī Nacionālās apvienības pārrunu grupai, kuras sastāvā ir politiķi, kuri turpmāk nestrādās kā Saeimas deputāti - Imants Parādnieks un Gaidis Bērziņš.

Bet Zaļo un Zemnieku savienības vadītāja Armanda Krauzes teiktais kārtējo reizi apliecina: savus sarunu vedējus - Augustu Brigmani un Edgaru Tavaru - nemainīs.

„Jaunās partijas, kas ir ievēlētas, viņām vēl nav politiskā pieredze. Jāsaprot, ka tīri juridiski Zaļo partiju un Zemnieku savienību tiesīgs pārstāvēt valdes priekšsēdētājs. Nebūtu korekti deleģēt personas, kurām saskaņā ar statūtiem nav pārstāvniecības tiesības,” norādīja Krauze.

Attiecībā uz Bordāna paziņojumu „zaļzemnieki” atbildējuši, ka šādu valdību neatbalstīs.

Bet, noslēdzot pirmo Jaunās konservatīvās partijas rīkoto sarunu raundu, noritēja tikšanās ar „Jauno vienotību”, kur, kā atzina tās pārstāvis Krišjānis Kariņš, kopsaucēju ir daudz.

Otrais divpusējo sarunu raunds, sola Jānis Bordāns, turpināsies piektdien, kad varētu izkristalizēties arī konkrētāks valdības izskats.

Pēc sarunu dalībnieku Latvijas Televīzijai stāstītā, “Attīstībai/Par” šķitis, ka “KPV LV” esot konstruktīvāki par Jauno konservatīvo partiju. JKP pagaidām nav ļoti labās domās par “Attīstībai/Par” un bažījoties par partijas sponsoru ietekmi.

Vairāki sarunu dalībnieki norādīja, ka Bordānam līdz piektdienai vajadzētu iepazīstināt ar skaidru savas koalīcijas plānu, pretējā gadījumā viņa izredzes kļūt par premjeru zudīs.

Partiju sarunās tiek pārrunāti arī citi jautājumi, piemēram, vai aiz laikraksta “Dienas Bizness” priekšvēlēšanu reklāmas izdevumiem nestāv ekspolitiķis Ainārs Šlesers, kā arī kā rīkoties, ja būs lūgums atļaut kriminālvajāšanu pret kādu no trim “KPV LV” deputātiem, pret kuriem sākts kriminālprocess.

Tikmēr Saeimas kuluāros jau izskanējis, ka, lemjot par amatiem Saeimas prezidijā, viens no spīkera kandidātiem būs Artis Pabriks, ja vien nebūs vienošanās par viņu kā premjera amata kandidātu.  

KONTEKSTS:

Visvairāk mandātu – 23 – 13.Saeimā ieguva “Saskaņa”, kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību.  Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties. Tāpēc “KPV LV”, kura ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 deputātu vietas, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam, kurš spējīgs izveidot valdību. Mazāk procentu balsu, bet tikpat daudz deputātu vietu ieguvusī Jaunā konservatīvā partija arī nav atteikusies no iespējas veidot valdību, un abas partijas uzņēmās valdības veidošanas  iniciatīvu. 

Pirmajā divpusējo sarunu dienā, kad JKP tikās ar “KPV LV” un “Attīstībai/Par!”, kāda kopīga valdības kodola veidošana vēl neiezīmējās. JKP līderis Jānis Bordāns gan atzina, ka “KPV LV” bija vairāk uz sadarbību vērsti nekā “Attīstībai/Par!”, kā arī paziņoja, ka nesadarbosies ar līdzšinējo premjera spēku - Zaļo un Zemnieku savienību.  

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078

Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57

23 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
16 vietas Jaunā konservatīvā partija
16 vietas Politiskā partija "KPV LV"
13 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
13 vietas Attīstībai/Par!
11 vietas Zaļo un Zemnieku savienība
8 vietas Jaunā VIENOTĪBA
2 komentāri
Anonīms lietotājs 17738
Ceru , ka tu , Jani , neliksi mums vilties un ar lidzsinejiem valdosajiem komunistiem nesadarbosies ? Preteji tevzeme noies uz grunti neatgriezeniski .
Juons Grigals
Tautas priekšā atbildīgi par valdību ir ievēlētie deputāti. Partijas netiek ievēlētas Saeimā un šādu atbildību nenes. Pēc pārstāvju ievēlēšanas Saeimā partijā veidojas divas varas virsotnes - valstiskā un partejiskā. Partejiskā ir partijas iekšējā lieta nedod tiesības uz valsts vadību. Atkāpšanās no šīs pieejas ir pret Satversmi.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti