JKP par «Juraša lietu»: valstī ir izveidojusies «sazvērnieku grupa»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) gatava iepazīstināt Saeimas deputātus ar kriminālprocesa pret Juri Jurašu (JKP) lietas materiāliem un uzskata, ka valstī ir izveidojusies "sazvērnieku grupa", kas nevēlas zaudēt politisko un ekonomisko varu. Tā otrdien žurnālistiem sacīja JKP politiķi.

Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu. Lieta saistīta ar izbeigtu kriminālprocesu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija sācis pēc Juraša iesnieguma par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu. Jurašs, būdams KNAB amatpersona, pirms diviem gadiem publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis tā dēvētajā "Latvijas Dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa lietā. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka Jurašs izpaudis valsts noslēpumu.

Pats Jurašs otrdien to noliedza, sakot, ka saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 5. pantu ziņas par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar tikt uzskatītas par valsts noslēpumu. Tāpat Jurašu atklāt informāciju par viņam piedāvāto kukuli spiedusi KNAB bezdarbība. Jurašs apgalvoja, ka sākotnēji par viņam piedāvāto kukuli informējis KNAB toreizējo vadītāju Jaroslavu Streļčenoku un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Tādējādi viņš esot darbojies kā trauksmes cēlājs, kurš informējis sabiedrību par nelikumībām, pauda Jurašs.

JKP uzskata, ka vēršanās pret Jurašu ir skatāma kontekstā ar drīzumā gaidāmo Saeimas balsojumu par Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdības apstiprināšanu. Latvijā ir sazvērnieku grupa, kas vēlas sagrābt varu un nosargāt jau esošo politisko un ekonomisko ietekmi, teica Bordāns. Lai arī konkrētus uzvārdus JKP politiķi nenosauca, šādi cilvēki esot "nesen ievēlētais Daugavpils mērs un Kučinska biroja padomnieks". "Šie sazvērnieki meklē vietas, kā saskaldīt sabiedrību. Viņi meklē ķīviņus cilvēku vidū," teica Bordāns, uzsverot, ka viens no viņu mērķiem ir nepieļaut valdības izveidošanos, sējot neuzticamību starp partneriem.

Tomēr, jautāts par rīcību gadījumā, ja koalīcijas partneri nobalsos par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, Bordāns uzsvēra, ka JKP ir vairāki rīcības plāni, kā rīkoties tādā vai šādā situācijā, jo "viņi, atšķirībā no oligarhiem, spējot domāt vairākus soļus uz priekšu". JKP ar koalīcijas partneriem jau aizvadījusi sarunas par "Juraša lietu", kā arī ir gatava pārējās partijas iepazīstināt ar politiskā spēka rīcībā esošajiem tās materiāliem, jo prokuratūra lietu iepriekš izbeidza. Jurašs arī uzsvēra, ka lēmumu par deputāta mandāta nolikšanu viņš pieņems pēc Saeimas balsojuma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Kukulis Jurašam tika piedāvāts 2015. gada otrajā pusē, kad Magone tika turēts aizdomās par pusmiljonu eiro kukuļa paņemšanu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska. Pāris mēnešus vēlāk Jurašam ticis piedāvāts miljons eiro liels kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. JKP uzsver, ka par šo faktu Jurašs nekavējoties informējis KNAB tā laika priekšnieku Streļčenoku un ģenerālprokuroru Kalnmeieru, bet nekāda rīcība no KNAB puses nav tikusi uzsākta.

Reaģējot uz Juraša paziņojumu par piedāvāto kukuli, ģenerālprokuratūra uzsāka pret Jurašu kriminālprocesu par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu un nosūtīja to izmeklēšanai Valsts drošības dienestam (tobrīd - Drošības policija). Savukārt 2017. gada 15. jūnijā Ģenerālprokuratūra kriminālprocesu pret Jurašu izbeigusi, bet 25. augustā virsprokurors šo lēmumu atcēla. JKP ir radušās bažas par patiesajiem kriminālprocesa atjaunošanas iemesliem.

13. Saeimas vēlēšanās 2018. gada 6. oktobrī Jaunā konservatīvā partija ieguva16 deputātu vietas, kas veido vienu no divām lielākajām frakcijām jaunajā Saeimas sasaukumā. Aizvadītajā nedēļā par Daugavpils domes priekšsēdētāju tika ievēlēts "Saskaņas" politiķis Andrejs Elksniņš.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti