Covid-19 pandēmija varētu ilgt nezināmu laiku, tādēļ jāizstrādā adekvāti noteikumi, kas ļautu dažādus kultūras un sporta pasākumus organizēt klātienē. Ierobežojumu pielāgošana ir svarīgs solis riska pārvaldības pieejas mainīšanā, sacīja Feldmans.
Deputāts norādīja, ka Saeimas uzdevums valdībai paredz izstrādāt hipotētiskus noteikumus, lai daļa skatītāju varētu vērot pasaules hokeja čempionātu klātienē. Viņš skaidroja, ka šāds solis ir nepieciešams, lai pārliecinātos, vai šāda mēroga pasākumu ar skatītājiem Covid-19 laikā ir iespējams organizēt droši.
Tāpat Feldmans pieļāva, ka tas palīdzētu arī turpmāk izstrādāt noteikumus dažādu citu kultūras un sporta pasākumu organizēšanai klātienē.
Saeimas deputāti esot bijuši pārsteigti par to, ka Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē netika iekļauts jautājums par skatītāju ielaišanu pasaules hokeja čempionāta spēlēs. Tādēļ Saeima lēma uzdot kabinetam izstrādāt atbilstošus noteikumus. Salīdzinājumā ar lēmumu ļaut ēdinātājiem atsākt darbu āra terasēs, kad Saeima ignorēja valdības nostāju šajā jautājumā, MK jautājumu bija izskatījis.
Vienlaikus Feldmans uzskata, ka Saeimas uzdevums valdībai neiespaido valdības stabilitāti. Viņaprāt, šis lēmums “nesakratīs” koalīciju.
Savukārt bijušais premjers, Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis norādīja, ka, pēc viņa domām, Saeimas lēmums valdības stabilitātei “ir ļoti slikts signāls”. Viņš sacīja, ka valdībai ir pēdējais laiks pārņemt noteikumu izstrādes vadību.
Kalvītis pauda cerību, ka vērot hokeja spēles klātienēs skatītāji varētu no ceturtdienas, tomēr vēl esot grūti novērtēt, kurā spēlē tribīnēs patiešām varētu būt līdzjutēji.
LHF sagatavojusi modeli, kas paredz, ka Arēnā Rīga varētu ielaist 2600 skatītājus un olimpiskajā centrā – 1050. Kalvītis atzina, ka līdz šim par vieglāko veidu, kā pārbaudīt to, vai apmeklētāju drīkst ielaist arēnā, uzskatīts negatīvs Covid-19 tests.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
