Viens no Jersikas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas simboliem ir Nemitīgās palīdzības dievmātes glezna. Nupat tā atgriezusies dievnamā pēc septiņu gadu ilgas prombūtnes. Ilgstošā restaurācijas procesā svētbilde izglābta no bojāejas, jo pirms tam tās stāvoklis bijis ļoti slikts.
"Tā draudzē stāsta, ka tā [glezna] bija vecāka par pašu baznīcu, tas ir vairāk nekā 200 gadu. Kas to gleznoja, to mēs neviens nezinām," teica Jersikas Madaliņas baznīcas draudzes locekle Jolanta Bērziņa.
Draudzes nostāsti liecina, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados mēģināts gleznu nozagt.
"Zagļi nepaspēja to iznest, jo tā saplīsa, un viņi to atstāja. Šo gleznu nebija tai momentā kas restaurē, priesterim vajadzēja, lai šī glezna te būtu. Tad atrada cilvēku, kas ir vitrāžists pēc profesijas, kas to laboja," klāstīja Bērziņa.
2012. gadā svētbilde nogādāta Rīgā, bet restauratores Daces Pāžes rokās tā nonāca 2014. gadā. Fakts, ka glezna pēc zagšanas mēģinājuma tikusi labota, vēl vairāk sarežģīja atjaunošanas procesu.
"Sākumā es tai ļoti ilgi staigāju apkārt un nezināju, no kuras puses sākt. Glezna bija tikusi uzdublēta uz cita audekla, tai bija vairāki plīsumi, virsma ļoti nelīdzena, deformējusies, krāsu slānis bija salūzis, vietām bija noberzts vispār, redzama grunts, apakšējā mala nopuvusi, tās nebija vispār," stāstīja stājglezniecības restauratore, meistare Dace Pāže.
Restaurācija izdevusies, pateicoties draudzes neatlaidībai un uzņēmībai, jo tieši draudzes pārstāvji rakstīja projektus un piesaistīja gan Līvānu novada pašvaldības, gan fondu finansējumu.
"Man gribējās, lai draudzes tantes, kuras tik ļoti gaidīja dievmāti, kurām jau krietns gadu grozs plecos, tomēr sagaida, jo visi tik ļoti viņu gaidīja – dievmāti. Pirmais dievkalpojums, kas bija, kad jau bija dievmāte, man bija līdz asarām sajūtas. To nevar tā izstāstīt," atzina Jersikas Madaliņas baznīcas draudzes locekle Rita Semeiko.
Jersikas Nemitīgās palīdzības dievmātes gleznu īpašu dara ne tikai tās lielais gadu skaits. Pēc restauratores teiktā, svētbilde ir unikāla, jo tai raksturīgs ļoti smalks un niansēts gleznojums, kāds parasti sastopams pareizticīgo baznīcu ikonās.
