Dienas ziņas

Ēnu dienā iepazīst profesijas

Dienas ziņas

2020. gadā 3+ karte katram ģimenes loceklim

Jelgavas un Tērvetes novadi apspriež sadarbību

Jelgavas un Tērvetes novadi spriež par sadarbību, bet ministrs norāda uz attīstības centra trūkumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vēl pirms novadu reformas Jelgavas novads, kas ir viens no lielākajiem, sācis sarunas ar mazo Tērvetes novadu. Pagaidām gan tā būšot tikai teritorijas un mājokļu apsaimniekošana, bet abas pašvaldības arī pieļauj, ka varētu apvienoties vienā novadā.

Tērvetes novadam ceļu tīkls ar Jelgavas novada pagastiem veidojies vēsturiski. Mūsdienās starp abiem kaimiņu novadiem izveidojusies arī sadarbība tūrismā un mājražošanā, bet tagad uzsāktas sarunas par vēl ciešāku sadarbību.

“Tas, par ko mēs esam vienojušies ar Tērvetes novadu, ir uzsākt sadarbību teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas jautājumos. Ir bijusi vadības tikšanās, mēs esam izrunājuši šo jautājumu, un šobrīd gaidām no Tērvetes novada domes lēmumu,” pastāstīja Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (Zaļo un Zemnieku savienība).

Deleģēt mājokļu apsaimniekošanu Jelgavas novadam tērvetnieki vēlas, jo uzskata, ka ar to jānodarbojas apsaimniekotājiem, bet dibināt savu uzņēmumu neesot rentabli.

Runāt par novadu apvienošanos gan esot krietni pāragri, tomēr nedomāt par to arī nevarot,

jo iedzīvotāju skaits Tērvetes novadā ir zem 4000.

Ar deputātiem par novadu reformu vēl neesot runāts, bet personīgi domes priekšsēdētāja Dace Reinika (Zaļo un Zemnieku savienība) saredzot iespēju drīzāk apvienoties ar  Jelgavas novadu nekā otriem kaimiņiem – Dobeles novadu. “Mēs esam lauku novadi. Gan Tērvetes, gan Jelgavas novads, un līdz ar to mēs esam saprotamāki viens otram. Netiek salīdzināts lauki – pilsēta, un arī šī attīstība varētu noritēt vienmērīgāk uz visiem pagastiem,” sacīja Reinika.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) uzskata, ka sadarbības formu meklēšana liecinot, ka novadi ir gatavi reformai, bet

apšauba iespēju veidot novadus bez izteikta attīstības centra.

“Centram novadā ir jābūt. Tas ir veids, kā nodrošināt iedzīvotājiem labāko pakalpojumu pieejamību. Pašlaik Jelgavas novads attiecībā uz daļu no saviem pakalpojumiem paļaujas uz Jelgavas pilsētu,” skaidroja Pūce.

“Manuprāt, līdzšinējā Jelgavas novada pieredze ir pierādījusi, ka attīstība notiek visos 13 pagastos. Un es uzskatu, ka novada attīstība ir līdzsvarota un vienmērīga un pārklāj visa novada teritoriju,” sacīja Vītola no Jelgavas novada domes.

Tikmēr Tērvetes novadā uzrunātie iedzīvotāji negrib dzirdēt ne par kādu apvienošanos, jo nevēlas pazaudēt visos laikos slaveno Tērvetes vārdu.

“Par to skatīšanos uz Jelgavas novada pusi, jā mēs labprāt, bet vispār pilnīgi likvidēt mūsu novadu - nē, ar kājām, rokām pret. Mūsu Tērvetes novads tiešām ir gājis uz augšu,” pauda tērvetniece Jūlija.

Diskusijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem ministrija iecerējusi šovasar, bet  pabeigt administratīvi teritoriālo reformu plānots 2020. gadā.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Iepriekš Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"), vēl būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts, norādīja, ka teritoriālā reforma būs saistīta ar ekonomiski pamatotu pašvaldību izveidošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti